Notikumi

21. februārī mūsu skolai 182. dzimšanas diena

“Daudz laimes dzimšanas dienā, Skola!” – tā mūsu skolas absolvente, viena no spēcīgākajām peldētājām Latvijā –  Zane Embrekte.

     Ceļā uz skolas dzimšanas dienu vienā no ceturtdienas vakariem skolas muzejnieki tikās ar Zani Embrekti.

Zane ir mūsu skolas absolvente, tāpēc interesanti bija uzzināt –  kāda bija viņas  bērnība, skolas gadi, kā viņai klājas tagad. Zane stāsta: “Skolā viss bija labi. Vēlos pateikt lielu paldies skolotājam Jevgēņijam Puhovam, kurš man iemācīja peldēt! Paldies arī dažādu mācību priekšmetu skolotājiem – bioloģijas , matemātikas, ģeogrāfijas u.c., jo viņi deva zināšanas, izglītību”. Uzzinājām, ka Zanei vēl joprojām ļoti garšo saldumi, bet tagad priekšroka veselīgam uzturam, jo pareizs uzturs dod vairāk enerģijas. Bērnībā patikušas paslēpes, paticis spēlēt volejbolu, basketbolu, nodarboties ar peldēšanu un kalnu slēpošanu. Jā, šad tad agrā bērnībā Zane nav klausījusi skolotājus, internātā naktīs nav gājusi gulēt, tad auklīte likusi stāvēt kaktā. Agrāk  nav paticis lasīt grāmatas, toties tagad to dara ar prieku, jo lasīšana bagātina valodu.                                                                                     

  Mācoties 6.klasē, Zane sāka apgūt jaunu peldēšanas tehniku pie treneres Gaļinas Brokas. Pabeidzot skolu 2014.gadā, Zane tālāko izglītību ieguvusi Rīgas valsts tehnikumā, kur apguva iespieddarbu noformējuma speciālista amatu. Tagad Zane ir Latvijas nedzirdīgo izlases peldētāja. Novembrī Glivicē (Polijā) notika vēsturē pirmais pasaules čempionāts nedzirdīgajiem 25 metru baseinā. Tur Zane  laboja pasaules rekordu un izcīnīja piecas medaļas, divas no tām – zelta.

Šajās sacensībās ar labiem panākumiem startēja arī mūsu skolas bijušie audzēkņi – Artis Vazdiķis un  Rūdolfs Stupāns, kā arī Violeta Leščinska ( mācās9.a klasē).  Zanei savos 25 gados izcīnītas jau 280 medaļas (par 1., 2., un 3.vietu).

Vai zināt, kāds ir Zanes treniņu grafiks? Pirmdienās, trešdienās, piektdienās treniņi baseinā sākas jau plkst.6.40 no rīta, sestdienās plkst.7.20. Pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās vēl ir vakara treniņi no plkst.17.30. Zanei ir liela vēlme turpināt trenēties. Sieviešu konkurencē peldēšanā viņa ir pirmajā trijniekā.

Zane ir atzīta kā labākā 2021.gada Latvijas nedzirdīgā sportiste.

Par sasniegumiem Zane pateicīga tagadējai trenerei G. Brokai un savai ģimenei. Apsveicam!

Tikšanās reizē Zane skolēniem novēlēja: “Zināšanas dzīvē ļoti vajadzīgas, tāpēc vajag labi mācīties! Skolotājiem novēlu – lai ir pacietība un prieks, atbalstot un iedvesmojot skolēnus, atklājot un attīstot viņu talantus! Lai prieks, redzot nākamās Latvijas paaudzes augam un mācāmies!” Skolēni pateicās Zanei par interesanto tikšanos un novēlēja: “Pēc iespējas vairāk startēt kopā ar dzirdīgiem sportistiem”, tā Tīna. Patriks, Emīls, Egīls: “Novēlam ļoti labi peldēt!” Evelīna : “Novēlu, lai Zanei veicas un viņa ir ļoti populāra visā pasaulē!” Vaho : “Turpināt startēt tā, lai rezultāti arvien augstāki un augstāki!”

Paldies mūsu skolotājai, LNSF prezidentei Ivetai  Krazei par atsaucību, organizējot tikšanos.

Skolas muzejs 

 

 

BARIKĀDĒM – 31

Šogad apritēja 31 gads, kopš 1991.gada janvāra barikādēm.  Pieminot 1991.gada 20.janvārī  PSRS karaspēka speciālo uzdevumu vienības nošautos Latvijas patriotus – kinooperatorus A. Slapiņu, G.Zvaigzni, milicijas leitnantus S. Konoņenko, V. Gomanoviču un skolēnu E. Riekstiņu, skolas muzejnieki  Bastejkalnā uz piemiņas akmeņiem nolika ziedus. Doma laukumā skolēni aplūkoja lielformāta foto izstādi “Atceroties 1991.gada barikādes”. Kādā stendā viens no stratēģiski svarīgākajiem objektiem – Rīgas starptautiskā telefona un telegrāfa centrāle Dzirnavu ielā. To apsargāja arī mūsu skolas skolotāji.  Ar skolotāju  barikāžu laika atmiņām varam iepazīties izstādē “Barikādēm 31” skolas internāta ēkā. Izstādē arī fotogrāfijas no tikšanās reizes ar skolotāju Zigrīdu Zagurilo un tikšanās reizes ar mākslinieci Ievu Jurjāni  Viestura Kairiša filmas “Janvāris” uzņemšanas laukumā Vecrīgā. Barikāžu atceres viens no būtiskākajiem notikumiem – brīvības cīnītājam Gunāram Astram  veltītā pieminekļa “Nebaidies!” atklāšana. 

Skolas muzejnieki: Evelīna, Tīna, Izabella, Emīls, Egīls, Vaho, 

                                                                Toms, Patriks un  skolotājas Inguna, Juta.

           Labie darbi

Starptautiskās “paldies” dienas ietvaros, kura šajā gadā notika 11.janvārī, skolēnu pašpārvalde 18.janvārī apmeklēja Jelgavas novada Salgales pagasta dzīvnieku patversmi “Ķepu – ķepā”.

Pateicoties skolēnu, viņu vecāku un skolas darbinieku atsaucībai, uz patversmi aizvedām segas, barību dzīvniekiem.

Patversmes darbiniece skolas pašpārvaldes skolēnus iepazīstināja ar patversmes iemītniekiem – suņiem, kaķiem, zirgiem, trušiem un kazām.

                                               Skolēnu pašpārvalde

 

 

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”- 29.09.2021.

Kultūrizgītības programma “Latvijas skolas soma” bija valsts lielākā simtgades dāvana visiem Latvijas skolēniem. Sākot ar 2018.gada septembra mēnesi, katrs skolēns divas reizes mācību gada laikā var klātienē iepazīties  ar mūsu valsts kultūras vērtībām, vēsturisko mantojumu.

            Pateicoties “Latvijas skolas somas” programmai, trīs gadu laikā Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas izglītojamie ir bijuši Brīvības pieminekļa Goda telpā, Pastariņa muzejā, Tērvetes Sprīdīšos un Tērvetes dabas parkā, Turaidas muzejrezervātā, Āraišu arheoloģiskajā parkā, staigājuši pa Cīrulīšu dabas takām un Gaujas senleju, iepazinuši dzeju Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī- muzejā, vērojuši attālināto muzikālo uzvedumu “Īkstīte” no Rundāles pils muzeja, skatījušies attālināto  teātra izrādi “Alise Brīnumzemē” un iepazinuši iluzionisma skatuves mākslu muzejā “Mystero”.

Šogad, 29.septembrī, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas skolēni “Latvijas skolas somas” ietvaros bija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur interaktīvajās muzejpedagoģiskajās programmās “Ganu spēles” un “Rudentiņš- bagāts vīrs” iepazinās par dzīvi pirms 200 gadiem Vidzemes zemnieka sētā, apskatīja senceltni- riju no Vestienes pagasta “Rizgu”mājām, mācījās seno laiku spēles un rotaļas. Muzejpedagošiskās programmas ietvaros izglītojamie iepazinās arī ar vienu no latviskās dzīvesziņu vērtību- Miķeļdienu jeb rudens saulgriežiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas skolēni 2021.gada 26. un 27. maijā  programmas «Latvijas skolas soma» ietvaros apmeklēja  Iluzionisma teātri/ muzeju Mystero. Mākslinieki iluzionisti Dace un Enriko Pecolli šo teātri un muzeju izveidojuši  bijušā kinoteātra «Liesma» telpās Pārdaugavā. Šāda tipa teātris un muzejs ir pirmais visā Ziemeļaustrumeiropā. 

Pavasaris skolas dārzā
Kartupeļa ČAKA talka

Jau sesto pavasari skolas dārzā notiek kartupeļa ČAKA  talka. No kurienes šis kartupelis? Kāda ir šīs talkas vēsture?                            

2014.gada maijā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, skolēni viesojās Kultūras vasarnīcā Esplanādē, lai uzsāktu dalību spēlē “Draugs podā vai Kartupeļu dienasgrāmata”, kas bija daļa no projekta “Kartupeļu opera”. Kartupeļu brālības sertifikātu par godīgu spēli un bioloģiskas saimniekošanas principu ievērošanu saņēma dalībnieks ČAKS ar kārtas Nr.598. Jā, ČAKS! Rīgas lielā dziesminieka dzejnieka Čaka  vārdu devām savam kartupelītim, kuru todien iestādījām brālības izsniegtajā podā. Visu vasaru rūpējāmies par kartupeli un piedalījāmies interaktīvā spēlē. Rudenī atkal tikāmies Esplanādē, kur saņēmām apliecinājumu: “Tavam kartupelim ČAKAM ir izdevies izaudzēt 1,42 kg jauno kartupeļu!”

         Nu jau stādām kartupeli dārza zemē, ne podā. Šopavasar mazo talcinieku – skolas muzejnieku – vidū bija aicinātie viesi, skolas draugi: Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja direktore Antra Medne, dziedātājs Sergejs Jēgers, kino režisore Dzintra Geka – Vaska, komponists Pēteris Vasks, māksliniece Ieva Jurjāne,  rakstniece Luīze Pastore.                  Talku atklāja Emīls, Izabella un Evelīna, zīmju valodā izpildot dzejnieka Aleksandra  Čaka dzejoli “Kartupeļu vaga” no krājuma “Zem cēlās zvaigznes”. Tīna un Evelīna spēlēja komponista Pētera Vaska sacerēto dziesmu “Kartupeli, kartupeli”, ik pa laikam ieskatoties dziesmas vārdos – mākslinieces Ievas Jurjānes ilustrētajā Vitauta  Ļūdēna dzejoļu grāmatiņā “Kartupeli, kartupeli, kur ir tavi brāļi?”  

     Kartupeļa stādīšanas tehnoloģiju dārzā vislabāk pārzināja  4.klases skolēns Vaho un skolotājs Ivo, māksliniece Ieva, rakstniece Luīze. Pēc viņu norādēm kartupeļus iestādīja skolēni un aicinātie talcinieki. 

Šī gada talka vēl bija īpaša ar to, ka  ilggadīgās draudzības un sadarbības rezultātā skolas direktore Kristiāna Pauniņa  noslēdza sadarbības līgumus izglītības programmu īstenošanas atbalstam starp Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli – muzeju, starp Fondu Sibīrijas bērni un starp Sergeja Jēgera Labdarības fondu ar  mūsu Rīgas Ēbelmuižas pamatskolu.  

      Darbīgs un radošs ir ceļš uz dzejnieka Aleksandra Čaka 120. jubileju un rudens talku skolas dārzā! Lai skaista vasara! Uz tikšanos rudenī!

                                      Skolas muzejs

Zīmju valoda kā mākslinieciskās izpausmes līdzeklis un iekļaušanas instruments

Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas skolēni piedalījās Rīgas Raiņa vidusskolas projektā „Zīmju valoda kā mākslinieciskās izpausmes līdzeklis un iekļaušanas instruments”, ko finansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.  

Projekta ietvaros tapis 19.nedzirdīgo jauniešu dzejas konkurss, veltījums Aleksandra Čaka 120.dzimšanas dienai “Ap mani redzu, cita dzīve ris…”. 

Konkursa dalībnieki sagatavoja Aleksandra Čaka dzejas interpretāciju zīmju valodā. 

Skolēni pilnveidoja komunikācijas, saskarsmes un sadarbības prasmes. Skolēniem bija iespēja uzlabot un pilnveidot skolēnu zīmju valodas prasmes, veicināt komunikāciju un sadarbību. Ar savu dalību konkursā skolēni popularizēja latviešu zīmju valodu un nedzirdīgo kultūru. 

Priecājamies un lepojamies ar mūsu skolas skolēniem, kuri piedalījās dzejas konkursā. 

Paldies Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas skolēniem un skolotājiem! 

Projekts  finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projektu īstenoja  Rīgas Raiņa vidusskola,
rīkojums Nr. Nr. DIKS-21-154-rs, no 25.02.2021.
Projekta realizācijas laiks 1.03.2021. līdz 31.05.2021

Pilnīgu informāciju par projektu lasiet šeit (pdf)

Projekta prezemtāciju varat apskatīt šeit (pdf)

 

 

Janvāra notikums mūsu skolā-
Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020

28 grāmatu kolekciju 2020. gadā veido 14 oriģinālliteratūras darbi un 14 tulkojumi no septiņām valodām.

Gadu gaitā, sākot no 2001. gada, kolekcijas atlasē un izvēlē ir nostiprinājušies principi:

• labākie oriģinālliteratūras darbi, kas izdoti pēdējā gada laikā,
• veiksmīgākie tulkojumi, pārstāvot dažādu valstu literatūru,
• bilžu grāmatas pašiem mazākajiem,
• komiksi vai formas ziņā interesanti izdevumi,
• fantāzijas literatūras darbi,
• grāmatas zēniem,
• grāmatas meitenēm,
• dzeja – ieteicama katrā vecumgrupā,
• klasiskā literatūra vai literatūra, kas bijusi mīļākā lasāmviela vecāku vai vecvecāku paaudzei,
• jauniešu problemātikai veltīta reālistiskā literatūra

Programmā ieteiktās grāmatas lasa un vērtē bērni, jaunieši un no 2012. gada – arī pieaugušie.

         Mūsu skolā programmas norises visvairāk atbalsta skolotāji. Šķiet, nepaliksim parādā un spēsim gan iepazīties ar jaunāko bērnu literatūru, gan izteikt vērtējumu par to!

Turpināsim lasīt un sūtīt anketas LNB līdz 28. februārim.

“Esam saprotoši viens pret otru, priecājamies par iespēju lasīt grāmatas un paust savu viedokli par izlasīto,” aicina Silvija Tretjakova, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja.

Grāmatas ir piejamas skolas bibliotekā vienā eksemplārā.

5+

• Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās. Sabīne Košeļeva. Rīga : Pētergailis, 2019.
• Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs. Ulfs Starks, Linda Bundestama.  Rīga : Liels un mazs, 2019.
• Svizis. Marjus Marcinkevičs, Lina Dūdaite. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2019.
• Rasas vasara. Juris Zvirgzdiņš, Lina Dūdaite. Rīga : Pētergailis, 2020.
• Krāsu mošķis. Anna Ļenasa. Rīga : Latvijas Mediji, 2020.
• Dzejnieks un smarža. Lote Vilma Vītiņa. Rīga : Aminori, 2019.

9+

• Bērns, kas neiekrita. Inese Zandere. Rīga : Liels un mazs, 2019.
• Poķu grāmata. Edgars Valters. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.
• Šušnirks un pazemes bubuļi. Arno Jundze. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.
• Papus Tru. Dzintars Tilaks. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.
• Vilka midzenis. Anna Starobiņeca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.
• Meža meitene Maija. Viesturs Ķerus. Rīga : Liels un mazs, 2019.

11+

• Lidostas blaktis nepadodas. Kairi Looka. Rīga : Pētergailis, 2019.
• Marks, maģija un vilkate Vilma. Rēli Reinausa. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.
• Sibīrijas haiku. Jurga Vile, Lina Itagaki. Rīga : Liels un mazs, 2020.
• Ērgļuklints noslēpums. Kristīna Olsone. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
• Pērtiķa zvaigzne. Frīda Nilsone. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.
• Ballīte ar nakšņošanu. Māra Cielēna. Rīga : Lietusdārzs, 2019.

15+

• Māra. Osvalds Zebris. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.
• Laika bikses. Juris Kronbergs. Rīga : Liels un mazs, 2019.
• Ragana manā skapī. Gatis Ezerkalns. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.
• Puika, kurš redzēja tumsā. Rasa Bugavičute-Pēce. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.
• Kā suns kā kaķis. Pērs Nilsons. Rīga : Liels un mazs, 2019.
• Trīspadsmit iemesli. Džejs Ašers. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.

Vecāku žūrija

• Tētis uz pilnu slodzi. Eve Hietamies. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.
• Brīnumu istaba. Žiljēns Sandrels. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.
• Aizliegtais pianīns. Māris Bērziņš. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.
• Vilcēni. Andra Manfelde. Rīga : Dienas Grāmata, 2020.

 

 

BARIKĀDĒM – 30

“Arī šodien, tāpat kā toreiz janvāra barikādēs, nevēlamies neko citu kā vien pastāvēt par sevi Dieva dotajā, vienīgajā Tēvu zemē.
             Latvija, kaut taviem bērniem pietiktu gribas, prāta, stingrības tevi nosargāt , un viņi būtu krietni saimnieki savai zemei! Kaut mums nekad nebūtu jāceļ jaunas barikādes…”              

  Dainis Īvāns (Latvijas Tautas frontes pirmais  priekšsēdētājs, Latvijas republikas  Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks. )

Katru gadu janvārī atceramies 1991.gada  barikāžu notikumus. Šogad barikādēm 30.gadskārta. Kā toreiz bija? Uz sarunu aicinājām skolotāju Zigrīdu Zagurilo.

            “Barikāžu laiks  bija viens no nozīmīgākajiem  Latvijas neatkarības atjaunošanas notikumiem. Skolā bija nodibināta  Tautas frontes grupa, kuru vadīja enerģiskā skolotāja Mārīte Smilškalne. Latvijas Tautas frontes koordinācijas centrs katrai iestādei norādīja apsargājamo objektu. Mēs sargājām Telefona un telegrāfa centrāli Dzirnavu ielā un tipogrāfiju Pērses ielā, kurā iespieda laikrakstu  “Neatkarīgā Cīņa” (tur strādāja publicisti A. Jakubāns un Ē. Hānbergs). Skolotāji, kuri bija Tautas Frontē, sadalījās grupās. Manā grupā bija skolotāji: A. Auseklis, H. Andersone, M. Smilškalne, I.Ozoliņš, J.Eglītis. Objektu sargājām naktī. Uzvilku trīs pārus zeķu, vīra zābakus, divus pārus cimdu, biezu mēteli un gāju  dežurēt. Cilvēki bija ļoti draudzīgi, cienāja ar tēju, pīrādziņiem. 1991.gada janvāra dienas no 13. līdz 27.janvārim bija nevardarbīgas pretošanās laiks  – cilvēki ieveda pilsētā lauksaimniecības tehniku, nosprostoja un  aizbarikādēja ielas” – tā pastāstīja skolotāja Zigrīda.

 20.janvāris ir barikāžu aizstāvju atceres diena. Sakām paldies mūsu skolas skolotājiem, barikāžu aizstāvjiem –  M.Smilšlalnei, A.Auseklim, J.Eglītim, I.Ozoliņam, B.Porietei (viņu  jau vairs nav mūsu vidū), sakām paldies skolotājai  Z.Zagurilo, H.Andersonei, A.Neimanei,  V.Šikai, A.Kauliņai, A.Briedei, V.Kanneniecei,  D.Katcenam, V.Dzalbei, H.Puriņai, R.Zariņai – Semanei, O.Klintij, I.Pogai,  A.Malnačai, J. Tauriņai, I. Rožulejai , V.Brazēvičai, A.Meikšānei, G.Beitnerei, J.V.Puhovam  un citiem.    (foto)

 

Labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos”

Jau 14.gadu Latvijas televīzijā bija vērojams labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos”.

            Mūsu skolas skolēni ar prieku, atbildību un lepnumu piedalījušies vairākos šajos projektos. Ziemassvētku laikā esam uzstājušies Latvijas televīzijas studijā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar kontrtenoru Sergeju Jēgeru, uz Latvijas Nacionālās Operas un Baleta teātra skatuves ar solistiem Rūtu Dūdumu, Daini Skuteli, kori “Kamēr”, diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Izpildījām Raimonda Paula dziesmu “Aicinājums” ar dzejnieces Aspazijas vārdiem. Vidzemes koncertzālē “Cēsis” kopā ar dziedātāju Mariju Naumovu melodeklamējām  Raimonda Tigula dziesmu “Dod, Dieviņi!” ar Noras Ikstenas vārdiem. Latvijas simtgades gadā koncerts notika Latvijas Nacionālajā teātrī. Tur  kopā ar citiem festivāla “Nāc līdzās!” laureātiem  piedalījāmies īpašajā  Ziemassvētku stāstā.

        Liels gods piedalīties labdarības pasākumā šogad bija skolēniem Rihardam Medenim , Rihardam Knostenbergam un skolotājai Aigai Rikmanei.  Kopā ar māksliniekiem Evitu Zālīti un Juri Vizbuli  viņi uzstājās dziesmā “Ziemassvētku roze” (I.Kerēvicas mūzika, A.Bārdas vārdi). Kā tas notika? Attālināti… Jaunos māksliniekus atbalstīja skolotāja Inguna, skolotājs Jānis.  Pirmajos Ziemassvētkos koncertu no Ventspils koncertzāles “’Latvija” raidīja Latvijas1TV.

                Fonds “Nāc līdzās!” koncertā iegūtos līdzekļus izmantos bērnu ar īpašām vajadzībām talantu attīstīšanai un pilnveidošanai.

Īsfilma
“Rīgas pilsētas apkaimes ar zīmju valodu”.
Tikšanās ar skolotāju Mairu Bruži.

      2021.gada 7.jānvārī  skolas muzeja nodarbībā tikāmies ar  skolotāju Mairu Bruži. Šajā rudenī viņa piedalījusies interesantā Latvijas Nedzirdīgo savienības projektā  “Iekļaujamies.  Rīgas apkaimes ar zīmju valodu”.  Filmā  –  Rīgas pilsētas 12 apkaimes.

         Skolotāja Maira šajā filmā stāsta par Āgenskalnu, jo pati tur dzīvo. Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā. Uzzinājām, ka pirmā ēka šajā rajonā –   Māras dzirnavas  celtas 13.gadsimtā.  Āgenskalna tirgus (2.att.) atklāts 1898. gadā. Āgenskalnā atrodas dzejnieka O.Vācieša muzejs (3.att.), E. Smiļģa Teātra muzejs (1.att.). Vaicājām skolotājai,  ko vēl  viņa gribētu parādīt  filmā. Maira  atbildēja : ”Manā bērnībā  Āgenskalnā bija jauks konditorejas veikaliņš ar garšīgām kūkām, tagad tā vietā uzceltas jaunas mājas.”

 

 Par ko skolas muzejnieki vēlētos veidot filmu?

“Es gribētu veidot filmu par sportu, par basketbolu”. Vaho Eims.
“Es gribētu veidot filmu par sportu, par hokeju”. Kristians Kārkliņš.
“Es gribētu veidot filmu par glezniecību”. Tīna Siliņa.
“Es gribētu veidot filmu par māla traukiem”. Izabella Celma.
“Es gribētu veidot filmu par veikalu Akropole”. Patriks Kalniņš.
“Es gribētu veidot filmu par mūziku, klavierspēli .Vēl gribētu veidot filmu par kaķiem”. Evelīna Sondere.
“Es gribētu veidot filmu par Rīgas dzelzceļa staciju un veikalu Origo”.               Emīls Nikolajevs.
“Es gribētu veidot filmu par Latvijas upēm”. Egils Jonikans.

 

 

 

 

 

«SEN GAIDĪJU, NU ATNĀCA TIE BAGĀTI ZIEMASSVĒTKI»

2020. gada Ziemassvētki mūsu skolā bija neierastāki kā citu gadu.

           Izpalika visas skolas kopīgais svētrīts, dziesmas, izpalika kopīgas rotaļas, bet Ziemassvētku prieks tāpat apciemoja katru no mums.

 Dedzām gaišas gunis, veidojām saules ornamentu pagalmā. Griezām sniegpārsliņas un  pušķojām mazo eglīti. Zīmējām un runājām tautasdziesmas. Izdejojām rūķīšu dejas un dedzot lukturus,  izdejojām “Sidrabiņa lietiņš lija”.  Meklējām debess jumā, kur tagad Ziemassvētkos atrodas Saule un Mēness. Ābeļdārzā izgājām latviešu tautas rotaļu “Neguli, saulīte, ābeļu dārzā”. Runājām sakāmvārdus, spēlējām mūziku un dziedājām dziesmu “Kas tur, kas tur rībina”, vakarējām – aužot, pērļojot, tinot dzīparus un dziedot dziesmu “Zvani un sveces”. Dekorējām skolu, veidojām svētku afišas, sacerējām Ziemassvētku runas, rakstījām apsveikumus un gatavojām dāvanas.

          18.decembra rītā pie izpušķotām eglēm un viedierīču ekrāniem katrs savā klasē  klausījāmies direktores Kristiānas Pauniņas svētku apsveikumu. Attālinātajā svētku prezentācijā “Ai, bagāti Ziemassvētki” skolēni centās ieraudzīt sevi, klasesbiedrus un draugus. Noskatījāmies arī krāšņu un svinīgu  koncerta “Īkstīte” ierakstu no Rundāles pils (programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros).

Tad  atskats uz  pirmā pusgada mācību sasniegumiem, svinīga liecību izsniegšana. Un svētku pusdienas.

Paldies visai skolas saimei par kopīgi radīto Ziemassvētku prieku!

Veiksmīgu, veselīgu, Jauno gadu!

                                                                                                     Skolotāja Inguna.
                                                                                                    Skolotāja Aiga.

Ceļā uz Ziemassvētkiem

10.decembrī skolas muzejnieki, kustību teātra dalībnieki Jānis Ozols, Jana Švāne, Kārlis Kramiņš, Mairis Mutulis, skolotājas Inguna, Aiga un Oksana ceļā uz Ziemassvētkiem apciemoja ilggadīgus draugus Rīgas dziesminieka, dzejnieka Aleksandra Čaka muzejā.

Kā vienmēr, mūs sirsnīgi sagaidīja muzeja vadītāja Antra Medne un dzejnieka A. Čaka radinieks Andris Brežģis. Skolēni iepazinās ar muzeja ekspozīciju, izpētīja dzejnieka ģimenes fotogrāfiju albumu.

Muzejs bija tikko vēris durvis pēc remonta. Priecājāmies par redzēto un piemiņas veltēm no muzeja Ziemassvētku laikā.

Novēlot draugiem priecīgus svētkus, vakara noskaņā devāmies tālāk uz Ropažu baznīcu.

Saules stari jau slēpās aiz koku galotnēm, tuvojās krēsla, kad iebraucām Ropažos. Tur šis vakars bija negaidītas gaismas pieliets Ciemata ēkas bija rotātas lampiņām, bet uzkalniņā lepni stāvēja baznīca. Baznīcas logi vēstīja par Ziemassvētku brīnumu laiku. Priecājāmies par iespēju netraucēti izbaudīt baznīcas mieru un tūkstošiem lampiņu radīto gaismas dārzu. Noskaņa lika atcerēties J. Poruka dzejas rindas:

“Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli, ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu, vai justu mums tad sirds?”

Šī diena bija viena no gaišākajām ceļā uz mūsu Ziemassvētkiem!  ( foto}
Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli – muzeju apmeklējām programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros.

                              Mairis (8.e kl.), Jānis (6.e kl.), Jana, (9.f kl.) Kārlis (5.e kl.),

                                                                         skolotājas Inguna, Aiga, Oksana

Rudentiņš – bagāts vīrs!

Jauns mācību gads – jaunas iespējas un izaicinājumi!

Šogad Latvijas skolās sāk īstenot pilnveidoto mācību saturu un kompetenču pieeju visās vispārējās izglītības pakāpēs. No šī mācību gada to pakāpeniski ievieš 1., 4., 7., 10. klasē. Mācības noris atbilstoši jaunajiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem.

Arī mēs, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā, vēlamies attīstīt brīvi pieejamu, mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģiju vidi izglītības atbalstam.

Domājot par pilnveidoto mācību saturu un tā iespējām, jēgpilnai IKT izmantošanai mūsdienīgā mācību procesā, šogad esam iegādājušies jaunus mācību līdzekļus, kas ir saskaņā ar standartu un nodrošina mācību priekšmeta satura un pieejas īstenošanu, attīstot caurviju prasmes dažādās mācību jomās.

Mācību grāmatas un burtnīcas, kuras ir veidotas atbilstoši jaunajiem Skola2030 programmu paraugiem:

Dabaszinības 1. klasei. Mācību grāmata Gunta Ansone, 2020

Dabaszinības 1. klasei. Mācību burtnīca Ilgonis Vilks, Gunta Ansone, Maira Gribuste, 2020

Sociālās zinības 1. klasei. Mācību grāmata Vilnis Purēns, 2020

Sociālās zinības un vēsture 4. klasei. Mācību grāmata Vilnis Purēns, 2020

Dabaszinības 4. klasei. Mācību grāmata Ilgonis Vilks, Gunta Ansone, Maira Gribuste, 2020

Dabaszinības 4. klasei. Mācību burtnīca Ilgonis Vilks, Gunta Ansone, Maira Gribuste, 2020

Tiešsaistes mācību platforma www.soma.lv , kurā pieejamas e-grāmatas, drukājāmās un interaktīvās darba lapas, metodiskie līdzekļi, mūsdienīgas un interaktīvas mācību tēmas.

Skola iegādājusies 2 modernus 3D printerus, ar kuru palīdzību skolēni varēs veikt praktiskus darbus, apgūstot programmēšanas pamatus.

Arī šogad esam papildinājuši savu materiālo mācību bāzi ar jaudīgiem Apple planšetdatoriem, lai skolēniem būtu iespēja savas zināšanas īstenot tiešsaistes vidē.

Un, protams, katra klase var priecāties par interaktīvo tāfeli, mūsdienīgu un praktisku iekārtojumu.

Mūsu skolas mērķis ir radīt mācību vidi, kas veicina skolēnu izziņas procesu, veido ieradumus, ir atbalstošs un atbilstošs skolēnu ar dzirdes traucējumiem vajadzībām un piedāvā apgūt mūsdienīgas zināšanas un prasmes.

 

Kompetenču pieejas mācību saturā

2020.gada 19. augustā Ādažos norisinājās aprobācijas noslēguma pasākums “Mūsu skola katram bērnam” un noslēdzies nozīmīgs posms vienā no vērienīgākajiem izglītības projektiem Latvijā – izstrādāts pilnveidots mācību saturs un pieeja visās vispārējās izglītības pakāpēs. No šī mācību gada to pakāpeniski sāks ieviest. 1. septembrī Latvijas skolās 1., 4., 7. un 10. klasēs mācības sāks atbilstoši jaunajiem pamatizglītības un vispārējās izglītības standartiem. Turpmāko triju gadu laikā uz jaunajam standartam atbilstošām mācībām pāries visas klašu grupas.

Rīgas Ēbelmuižas pamatskola ir viena no 100 pilotskolām, kas piedalījās jaunā mācību satura un pieejas ieviešanā. Šo 3 gadu laikā projektā mūsu skolotāji ir kopīgi mācījušies, piedalījušies dažādās projekta aktivitātēs, cītīgi strādājuši pie jaunās pieejas ieviešanas.

Esam dalījušies ar savu pieredzi, organizējot atklātās stundas, seminārus un konferences. Iesaistoties projektā, viens no skolas mērķiem bija pievērst uzmanību skolēnu ar dzirdes traucējumiem  mācību procesa vajadzībām, apzinoties dažādību sabiedrībā.

Projekta noslēguma pasākumā saņēmām Pateicības rakstu.

Paldies visiem skolas pedagogiem par aktīvu dalību projektā! Paldies par iespēju kopā mācīties un sadarboties!

“Dievs, svētī Latviju!”
LATVIJAS HIMNAI 100

                    Nupat apritēja simts gadi, kopš Latvijas Satversmes sapulces sēdē 1920. gada 7. jūnijā Baumaņu Kārļa dziesma – lūgšana “Dievs, svētī Latviju” tika apstiprināta par Latvijas valsts himnu.

                 Mūsu skolā himnu zīmju valodā dziedam izlaidumā,  Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, skolas dzimšanas dienā, Tēvzemes nedēļā un citos mums nozīmīgos brīžos.

                   Tiksimies Zinību dienā! Jauno mācību gadu sāksim ar Latvijas valsts himnu:  ”Dievs, svētī Latviju!”

Dievs, svētī Latviju,
Mūs’ dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs’ Latvijā!”

 

 

10. MAIJS – MĀTES DIENA 

“Mana mamma ir pati
labākā, viņa ir izpalīdzīga,
rūpīga, vienmēr mīļo mani
un, kad es vēlos, vāra man
makaronus. Katru dienu
esmu ļoti priecīga, jo man ir
visjaukākā ģimene un es
savu ģimeni ļoti mīlu, arī ļoti
mīlu Latviju.”

Karlīna

Ko lai māmulītei veltu?
Rīt jau svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zeltā,
Steigšu viņai dāvināt.

Saulainu Mātes dienu!

Latviešu tautas dziesma “Aijā, Ancīt, aijā” Nikitas izpildījumā.

 

MĒS ESAM LATVIJA

     4.maijs – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena – ir vieni no skaistākajiem svētkiem mūsu valstī, skolā, ģimenēs.  Mēs  runājam par  vēsturi,  izzinām 1990.gada 4.maija notikumus, ceļam godā Latvijas karogu, dziedam valsts himnu, klājam baltu galdautu un gatavojam svētku maltīti, skatāmies filmas, dodamies interesantās ekskursijās, apsveicam draugus un priecājamies par panākumiem.

     Kā šos svētkus svinējām iepriekš? Kā šogad? Tīna kopā ar saviem vecākiem devās interesantā 10 km pārgājienā pa Vesetas upes loku Irlavas pagastā. Monta klāja baltu svētku galdu. Alekss dziedāja Latvijas valsts himnu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji, arī mūsu skolas skolotājs Aldis Ādamsons, vienojās kopīgā Renāra Kaupera dziesmā “Mana dziesma”. Lai skaists pavasaris! Dziedāsim!

 

 

“BRĪVĪBA, MANA UN MŪSU”
Deklarācijai
“Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” – 30

Atzīmējot Deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” trīsdesmito jubileju, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa un 4. maija Deklarācijas klubs aicināja bērnus un jauniešus vecumā no 7 līdz 19 gadiem piedalīties konkursā “Brīvība, mana un mūsu”. Dalībnieki tika aicināti  vizuāli un dzejā atklāt, ko viņiem nozīmē BRĪVĪBA.

Konkursā piedalījās 243 dalībnieki no 24 Latvijas skolām. Tika iesūtīti 184 vizuālās mākslas darbi un 62 dzejas darbi.

Mūsu skolas skolēni Mairis Mutulis, Mārtiņš Kramiņš un Jana Švāne  8. – 9. klašu grupā ieguva 3. vietu.  Paldies aktīvajiem skolēniem un  skolotājām  I.Pogai un J.Ginterei! Šie panākumi apliecina mūsu skolas un muzeja darba vērtības: izzināt valsts un tautas vēsturi un kultūru, lai piedalītos tās turpmākajā attīstībā.

par konkursu plašāk lasiet šeit 

 

 

RĪGAS ĒBELMUIŽAS PAMATSKOLA
MĀCĪŠANĀS ATTĀLINĀTI


UZDEVUMU SAŅEMŠANA
Dienā, kad ir mācību stunda, skolotājs e-klasē ievieto stundas tematu un uzdevumus.
Skolēns patstāvīgi mācās.
SKOLĒNA DARBĪBA
Mācās mājās, norādītajā laikā skolēns nosūta skolotājam izpildītos uzdevumus.
Ja ir nepieciešams, tad sazinās ar mācību priekšmeta skolotāju.
ATGRIEZENISKĀ SAITE UN KONSULTĀCIJA
Skolēnam ir jāsniedz AS skolotājam.
Skolēnam ir iespēja uzdot jautājumus, saņemt konsultāciju.
Katru dienu no plkst. 13:00-16:00 var saņemt konsultāciju no klases pedagoga palīga un individuālā darba skolotāja,
no plkst. 17:00-19:00 var saņemt konsultāciju no klases internāta skolotāja. UZRAUDZĪBA
Ja skolēns nemācās mājās, ja neizpilda uzdevumus un neatbild skolotāja ziņām, tad skolotājs ziņo vecākiem, lai noskaidrotu iemeslus. SADARBĪBA UN ATBALSTS, KOMUNIKĀCIJA
Skolēni, vecāki un skolotāji sadarbojas, kopā risina dažādus jautājumus.
Izmantosim e-klasi, e-pastu, WhatsUpp, Skype, sms, videozvanus.
Surdotulku konsultāciju sniegšanas attālinātie darba laiki un tālruņu numuri videozvaniem: I.Cibuļska – t.nr. 20175488 pirmd. no pl. 9.00 – 15.10, otrd. no pl. 8.20 – 15.10, trešd. no pl. 8.20 – 15.10. A.Arāja – t.nr. 20227908 ceturtd. no pl. 8.00 – 16.00, piektd. no pl. 8.00 – 10.00. MĀCĪBU STUNDU SARAKSTS

 

Rīgas Ēbelmuižas pamatskolai 180!

2020. gada 21. februārī skola bērniem ar dzirdes traucējumiem atzīmēja savu 180. jubileju! Šis svinīgais notikums pulcēja kopā gan esošos, gan bijušos skolas darbiniekus, gan arī skolas draugus.

Svētku pasākumu atklāja skolas direktore Kristiāna Pauniņa, kas visus klātesošos sveica skolas jubilejā ar uzrunu. Runā viņa pauda prieku, gandarījumu un pateicību par paveikto darbu, kā arī aicināja ar tikpat lielu entuziasmu turpināt iesākto.

Viesu un sveicēju vidū bija arī pārstāvji no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, kas ar pateicības rakstiem izteica atzinību skolas darbiniekiem par ieguldījumu skolēnu ar dzirdes traucējumiem izglītošanā.

Skaistus vārdus teica arī aicināto skolu direktori un skolas draugi, kas tāpat izcēla skolas seno vēsturi un skolas pedagogu darbu daudzu gadu garumā.

Dzimšanas dienā saņēmām ļoti īpašas dāvanas. Sergeja Jēgera labdarības fonds uzdāvināja skolai klavieres. Pēc mākslinieka Aivara Vilipsōna skices tika darināts jauns skolas simbols – ozolzīle.

Paldies skolēniem un skolotājiem par dziesmu melodeklamācijām!

Pēc svinīgās pasākuma daļas viesus sagaidīja svētku galds un saviesīgas sarunas.

Paldies visiem, kas bija kopā ar mums skaistajā dienā! Paldies par brīnišķīgajiem novēlējumiem! (pasākuma fotomirkļi)

Vismīļākie sveicieni pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem un skolēniem!

Skola – mana māja, darbavieta, sirds …
Tur mana sirds kā sārta saule mirdz.
Jo mīlestību sniedzu es un mīlestību dāvā man …

 

 

 

Skolas dzimšanas dienas ballīte Valentīndienas noskaņās

Skolas dzimšanas dienas ballīte Valentīndienas noskaņās

       13.februārī skolā notika projekta noslēguma pasākums, kas veltīts skolas dzimšanas dienai.

        Pēc pasākuma skolēnu pašpārvalde organizēja skolas dzimšanas dienas ballīti Valentīndienas noskaņās. Marta Ozola un Sāra Lubūze no skolēnu padomes īsi pastāstīja par Valentīna dienu – Šī diena ir veltīta gan mīlestībai, gan draudzībai.

            Bija arī dažādas rotaļas un spēles. Skolēni dāvināja viens otram dāvaniņas, sirsniņas u.c. Daudzi skolēni bija tērpušies sarkanā. Bija ļoti skaisti un jautri.

Vēl mēs izveidojām “Foto stūrīti”. Visi skolēni aktīvi rakstīja novēlējumus dzimšanas dienā mīļajai skolai. (pasākuma fotomirkļi)

Skolēnu pašpārvalde

Ceļā uz skolas 180!

       Jau oktobrī, kad skolā norisinājās projekta dienas “Ceļā uz skolas 180!”, skolēni tika aicināti interesēties, pētīt, izzināt un radīt savu projekta darbu kā veltījumu skolas lielajai jubilejai.

         Projekta dienu laikā, lai aktualizētu skolu kā vērtību, apziņu, ka katrs esam daļa no tās, iesaistījām skolēnus dažādās aktivitātēs. Kopīgi ielūkojāmies skolas  vēsturē, aicinājām ciemos skolas absolventus, lai uzzinātu viņu skolas ceļu. Skolas muzejs visus iepazīstināja ar prezentāciju ”Manai skolai nozīmīgi skolotāji bērnībā…”.

         13. februārī skolā notika svētku pasākums skolēniem un vecākiem. Katra klase prezentēja savu projekta darbu.

• 1. a klases skolēnu darbs “Iepazīsim Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas jubilejas gada 1.a klasi”.
• 1.c klases skolēni sagatavoja prezentāciju “Skolēnu vecāku atmiņas par skolas laiku”.
• 2.a klase izveidoja “Atmiņu klade. Manai skolai 180!”.
• 3.a klases skolēni intervēja vecākus un radīja dzejoli skolai “Mūsu skolai 180!”.
• 4.a/5.a klase uzstājās ar radošo priekšnesumu “Laimes lācis”.
• 7.a/8.a klase apkopoja apsveikumus “Bijušo skolas skolēnu un darbinieku sveicieni – 180 labi vārdi”.
• 8.c klases skolēni prezentēja “Skola cauri gadsimtiem. Skolas direktori”.
• 9.c klase stāstīja par skolu “Agrāk un tagad”.
• 7.e/9.e/9.f klase, 2.e/3.e/4.e/5.e klase, 1.g/3.g/4.g/9.g klase un 6.g/7.g klases skolēni veidoja kopīgu prezentāciju un apsveikumu “Svētku torte skolai”.
• 9.m 1-2 klases skolēni sveica ar dziesmu “Es gribu kāpt kalnā visaugstākā”.

       Pasākuma laikā skolēni priecēja ar melodeklamāciju un, protams, svētku noslēgumā visi tika aicināti uz kliņģeri!

Skolas ceļš vienmēr ir bijis attīstības, izaugsmes, tolerances un sadarbības ceļš!

Paldies skolotājiem! Paldies skolēniem! Paldies vecākiem! Paldies par skaistajiem svētkiem! (pasākuma fotomirkļi)

Direktores vietniece izglītības jomā Justīne Smuļkēviča

Draudzīgais aicinājums

Latvijas skolās 1935. gadā tika iedibināta akcija «Draudzīgais aicinājums». Tās laikā katrs tiek aicināts atcerēties savu skolu un dāvināt grāmatas, mākslas priekšmetus, ziedot līdzekļus skolu fondiem.

        «Draudzīgo aicinājumu» uzsāka bijušais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kurš savā vārda dienā uzdāvinājis bērnības skolai grāmatas. Viņš  lūdzis, lai arī citi atceras savas skolas.   Kopš 1994. gadā šī tradīcija ir atjaunota.

       28. janvāris arī mūsu skolā tradicionāli ir “Draudzīgā aicinājuma diena”. Gatavojoties tai un saglabājot šo tradīciju, izveidojām kopīgu mūsu skolas bērnu un skolotāju “Lasāmkoku”!

        Visiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar izstādi skolas zālē.

        Tagad radošos darbus ir iespējams skatīt skolas 2. stāva gaitenī – “Lasāmkokā”.

Paldies visiem skolēniem, skolotājiem par atsaucību un brīnisķīgajiem darbiem! Paldies skolotājai Gunai Priedei par “Lasāmkoka” radīšanu!

“Labākais kinoteātris pasaulē ir prāts, un tu to saproti, kad lasi labu grāmatu.”

/Ridlijs Skots/

Dir.vietniece izglītības jomā Justīne Smuļkēviča

Tikšanās ar mākslinieci Ievu Jurjāni

     29.janvāra rītā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Bērnu literatūras centrā mēs  – skolas kultūrvēstures pulciņa – skolas muzeja un teātra pulciņa dalībnieki  tikāmies ar  Ievu Jurjāni. Māksliniece iepazīstināja ar savu izstādi “Viena bezgalīga suņa vasara”,  ilustrācijām K.’’Ķezbera grāmatai “Takšelis Makšelis”.

 Marta: “Man patika Ievas zīmētie sunīši!” Izabella: “Man patika izstāde!” Alens: “Man arī patika izstāde un interesantās grāmatas bibliotēkā!”

Izpētot zīmējumus, katrs pats varēja uzzīmēt savu takšeli. Katrīna: “Man patika zīmēšana!” Aizrautīgi savu darbu zīmēja Rihards M., Romans un  Rihards K. Bibliotēkas darbinieces atcerējās, ka Rihardam Knostenbergam  bijusi personālizstāde bibliotēkas 7.stāvā.

    Ar mākslinieci, mūsu draugu Ievu Jurjāni esam tikušies vairākkārt – ilustrāciju izstādē K.Skalbes pasakai “Kaķīša dzirnavas”, personālizstādē “Gals un sākums” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā , Aijas Jurjānes gleznu un zīmējumu izstādē “Jaunības avots” galerijā “Daugava”.

    Sakām PALDIES māksliniecei Ievai Jurjānei par radošo rītu, uzaicinājumu un interesanto meistarklasi!

  4.a, 5.a kl.skolēni Marta, Izabella, Katrīna,
Romans, Alens, Rihards M., Rihards K.,
 skolotājas, Aiga, Inguna

 

Kontrtenora Sergeja Jēgera Dzimšanas dienas koncerts

     28.janvārī mūzikas namā Daile noritēja izcilā kontrtenora Sergeja Jēgera Dzimšanas dienas koncerts. Bijām pagodināti, ka mākslinieks uzaicināja koncertā piedalīties arī mūsu Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas skolēnus. Melisa, Kristīne, Evelīna, Izabella, Alens, Rihards un Emīlija zīmju valodā izpildīja latviešu tautasdziesmu R. Tigula apdarē “Mēnestiņis nakti brauca”. Mēs – skolotājas Aiga un Inguna sakām paldies par sadarbību skolotājai Raitai Stepānei.

Daudz laimes Dzimšanas dienā mūsu skolas draugam Sergejam Jēgeram!

                                                                       Skolotājas Aiga Rikmane, Inguna Poga

Sadraudzības pasākums

29. janvārī Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā viesojās Rīgas Starptautiskā skolas (INTERNATIONAL SCHOOL OF RIGA ) 3. un 4. klases skolēni, kuri mācās par dažādām zīmēm un simboliem.

Sākumskolas skolēni iepazīstināja ciemiņus ar skolu, pastāstīja par sevi un izrādīja skolas telpas. Starptautiskās skolas skolēniem bija iespēja darboties Dzirdes kabinetā surdopedagoga vadībā, mācīties saklausīt un atpazīt skaņas, kā arī apmeklēt Sensoro sajūtu istabu, relaksēties un vingrināt dažādas maņas.

Noslēgumā skolēni piedalījās kopīgās rotaļās un atzina, ka kopā pavadītais laiks ir bijis vērtīgs. Skolēniem bija ļoti interesanti redzēt un saprast, cik zīmju valoda un dažādi vizuālie simboli ir svarīgi sabiedrībai, kā arī bija priecīgi iepazīties ar skolas skolēniem, kopīgi darbojoties dažādās aktivitātēs un rotaļās. 

Paldies skolotājiem par dalību pasākumā!

Direktora vietniece izglītības jomā Justīne Smuļkēviča

Dalāmies pieredzē

Jau  tradicionāli Dzirdes kabinets organizē seminārus, kuros runā par darbu ar bērniem ar dzirdes traucējumiem.
Šajā mācību gadā uz semināriem aicinājām skolotājus no dažādām izglītības iestādēm.

 10.01.2020. seminārs ‘’MĀCĪBU PROCESA SPECIFIKA BĒRNIEM AR DZIRDES TRAUCĒJUMIEM’’ bija plaši apmeklēts.

Klātesošos iepazīstinājām ar:

• Nosacījumiem dzirdes un runas attīstībai bērniem ar dzirdes traucējumiem
•  Kompetenču pieeju izglītības saturā skolā bērniem ar dzirdes traucējumiem
• Latviešu zīmju valodas alfabēta nozīmi ,izmantošanas iespējām lasītprasmes iemaņu apgūšanā

un vadījām meistarklases valodas attīstīšanai un runas veidošanai. Semināra noslēgumā izvērtās plaša diskusija.

Savā pieredzē  un zināšanās dalījās skolas  direktores vietnieces Rita Nazarova un Justīne Smuļkēviča skolotājas Ann Malnača un Vija Šika, surdopedagogs dzirdes kabinetā Velga Lielnora.

Paldies par atsaucību!

 

ZIEMASSVĒTKU EGĻU CEĻŠ

   Sācies jauns mācību cēliens – 2.semestris. Aiz muguras priecīgi pavadītas ziemas brīvdienas un kāds interesants notikums “Ziemassvētku egļu ceļš” mūsu skolā.
Šī notikuma afiša vēstīja :  
   “Vai zināji, ka pirmo reizi Ziemassvētku egle tikusi izrotāta Rīgā 1510.gadā? “
16. gadsimtā šī tradīcija dekorēt Ziemassvētkos kādu mūžzaļu koku izplatījās visā Svētās Romas impērijas teritorijā.
   Par godu šim notikumam Rīga jau vairākus gadus kļuvusi par Ziemassvētku eglīšu galvaspilsētu.
   2.e,3.e,4.e,5.e klases skolēni Daniels, Marta, Luīze un Jānis aicina mūsu skolā izdekorēt vai pašiem pagatavot Ziemassvētku eglīti, lai arī šeit izveidotos skaists un interesants ZIEMASSVĒTKU EGĻU CEĻŠ.

   Vai tavā klasē ir Ziemassvētku eglīte?”
   Izstaigājot egļu ceļu pēc noteiktas kartes, varējām atšifrēt un izlasīt novēlējumu “Gaišus un baltus Ziemassvētkus”.
Paldies visiem dalībniekiem!

a2.e,3.e,4.e,5.e klases skolēni
un skolotājas Jekaterina un Inguna.

“Dvēseļu putenis”

16. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas skolēniem bija iespēja noskatīties brīnišķīgu pašmāju filmu “Dvēseļu putenis”. Pēc filmas noskatīšanās skolēni tikās ar filmas režisoru Dzintaru Dreibergu un producenti Ingu Praņevsku, lai gūtu atbildes uz dažādiem jautājumiem par filmu. Paldies biedrībām LabaDaba un Bērzes Strazdi par iespēju piedalīties pasākumā!

“Dvēseļu putenis” ir 2019. gada Latvijas vēsturiska pilnmetrāžas spēlfilma. Filmas režisors ir Dzintars Dreibergs. Balstīta uz Aleksandra Grīna 1935. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filmas darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā un stāsta par latviešu strēlniekiem.

Justīne Smuļkēviča

Ar 28 medaļām

Laikā no 2019. gada 30. novembra – 1. decembrim Latvijas labākie peldētāji  Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas komandas sastāvā piedalījās 23. J.Sikorska memoriāla starptautiskajās sacensībās peldēšanā nedzirdīgajiem.

  Delegācija devās uz starptautiskajām sacensībām Polijā 18 personu sastāvā – 3 pedagogi un 15 skolēni.

  Startēja 9 valstu komandas – Polija – 6 komandas, Baltkrievija, Ukraina – 2 komandas,  Kazahstāna,  Kipra, Čehija, Zviedrija, Francija  un Latvija pa 1 komandai no katras valsts – kopā 15 komandas.

Sacensībās startēja  132 dalībnieki. Latvijas komandas sastāvā ir daudz gados jaunu peldētāju, kuri startēja pirmo reizi. Ievērojamu ieguldījumu sasniegtajos rezultātos deva skolas absolventi – Z. Embrekte, A. Vazdikis, R. Stupāns un M. Bergmanis.

    Latvijas komanda sacensību kopvērtējumā izcīnīja 4. vietu. Kopvērtējumā tika izcīnītas 28 medaļas. Individuāli tika izcīnītas 20 medaļas – 10 zelta, 4 sudraba un 6 bronzas. Stafešu peldējumos – 8 sudraba medaļas.  Labākie komandā bija: R. Stupāns – 6 /4z, 2s, 0br./; Z. Embrekte – 6 /3z, 3s, 0br/; A. Vazdiķis – 6 /2z, 4s, 0br/; E. Balode – 3 /1z, 1s, 1br/; V. Lesčinska – 3 /0z, 2s, 1br/; M. Sprudzāne – 2 /0z, 0s, 2br/; E. Balodis un V. Eims – /0z, 0s, 1br/.

Tika uzstādīti 12 jauni republikas nedzirdīgo rekordi – to paveica:  Rūdolfs Stupāns – 50 m br/st – 24,32; 50 m uz muguras -28,63; 100 m uz muguras -1.02,66; 100 m br/st – 53,70. A.Vazdiķis – 200 m br/st -1.58,73; 50 m brīvajā stilā 24,91; 100 m brīvajā stilā – 54,02; 50 m  delfins – 27,65.  Z.Embrekte – 50 m delfīns – 30,97 un 200 m br/st – 2.05,99.

Par sacensību vērtīgākajiem peldētājiem, saņemot balvā kausus, tika atzīti -sievietēm – Zane Embrekte un vīriešiem – Rūdolfs Stupāns. Komandu vērtējumā labākie rādītāji bija Minskas peldētājiem.

     Arī pārējie peldētāji startēja ļoti labi, sasniedzot daudz personīgos rekordus, līdz ar to gūstot gandarījumu par ieguldīto darbu. Jāatzīst arī tas, ka skolā sekmīgi notiek paaudžu maiņa. Sacensības ļoti vērtīgas gan savu mācību -treniņu darba novērtēšanā, gan jaunu atziņu iegūšanā. Skolēniem tika dota iespēja sevi apliecināt, integrēties citu valstu nedzirdīgo vidē un iegūt starptautisku sacensību pieredzi.                                                                                                                                  

Liels paldies par finansiālu atbalstu RD Izglītības, kultūras un sporta departamentam.

LAIMĪGU JAUNO GADU, LAI VEICAS MACĪBĀS UN TRENIŅOS!

Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas sporta skolotājs  J.V. JPuhovs

 

Skola 2030 mācību satura aprobācijas seminārs

2019. gada 4.decembrī skolā norisinājās projekta  “Kompetenču pieeja mācību saturā” mācību satura aprobācijas pieredzes apmaiņas seminārs pedagogiem, kuri īsteno speciālās izglītības programmas.

Semināru atklāja skolas direktore Kristiāna Pauniņa. Direktore iepazīstināja semināra dalībniekus ar skolas prioritātēm, mācību darbu un skolēnu ar dzirdes traucējumiem vajadzībām izglītībā.

Semināra dalībniekiem kopā ar projekta ekspertēm bija iespēja piedalīties atklātajās stundās – vērot latviešu valodu sākumskolā un pamatskolā; vizuālo mākslu sākumskolā; ģeogrāfiju pamatskolā un sociālo zinību stundu pamatskolā. 

Semināra dalībnieki atzinīgi novērtēja skolas skolotāju darbu mācību stundās, izteica komplimentus par sakārtotu un drošu skolas vidi.

Projekta Skola2030 ekspertes (Aija Rusaika, Sigita Tama un dace Pētersone-Gūtmane) atzina, ka seminārā izvirzītie sasniedzamie rezultāti tika sasniegti, gūta atgriezeniskā saite un aktualizēta labās prakses ieviešana par mācību materiāliem un to aprobēšanu.

Cienījamie pedagogi, paldies par sadarbību, jūsu profesionalitāti un augstu atbildības sajūtu!

Direktora vietniece izglītības jomā Justīne Smuļkēviča

Mūsu mūzikls

Ceļā uz Ziemassvētkiem saņēmām jauku dāvanu no Sergeja Jēgera – iespēju apmeklēt koncertlekcijas  “MŪZIKA TEV”.

28.novembrī Kongresu namā izzinājām -kas ir mūzikls?

Mūzikls ir teātra iestudējums vai  kinofilma, kas apvieno mūziku, dialogu un deju.

Viens no pirmajiem latviešu  mūzikliem  ir Imanta Kalniņa “Princis un ubaga zēns” (1968).

Mums –  Martai, Jānim, Danielam un skolotājām ļoti patika  fragmenti no Raimonda Paula un Māras Zālīles mūzikla “Meža gulbji”,  Kārļa Lāča mūzikla “Pūt, vējiņi” pēc Raiņa lugas un tautasdziesmu motīviem.

Vecāko klašu skolēni uz koncertlekciju dosies 12.decembrī.

4.klases skolniece Luīze Volanska
 Skolotāja Inguna Poga
Skolotāja Jekaterina Zaharčenko

Tēvzemes nedēļa 11. – 19. novembris

E.Levits : “Ikvienai paaudzei jābūt gatavai izcīnīt savu kauju par Latviju”.

          Šķiet, ar šiem Latvijas Valsts Prezidenta vārdiem varētu raksturot Tēvzemes nedēļas noskaņu mūsu skolā.   Šīs nedēļas laikā mēs atcerējāmies  Latvijas dzimšanu pirms 101 gada, Latvijas cīņas par brīvību un to varoņus, kā arī to, ka mums jāturpina celt Latvijas valsti ar saviem darbiem un mīlestību.

          Tēvzemes nedēļa iesākās ar Lāčplēša dienas pasākumu 11. 11. 2019.  Sapulcējāmies skolas pagalmā, kur svinīgi tika pacelts Valsts karogs. Mēs atcerējamies mūsu tautas varonīgo Latvijas valsts brīvības aizstāvēšanu.  Skolas direktore K. Pauniņa  minēja konkrētus skolēnus, kas piedalījās Neatkarības karā un kuru vecums bija tāds pats kā mūsu skolas vecāko klašu skolēniem. Visi klātesošie sev piesprauda sarkan-balt-sarkanās lentītes par zīmi, ka mīlam un cienām savu zemi un valsti.  Vēlāk, atceroties visus brīvības cīnītājus, tika aizdedzinātas svecītes un izliktas Latvijas kontūras veidā, skolas pagalmā – karoga pakājē.

          Pasākuma noslēgumā  klātesošie skolēni un skolotāji tika aicināti uz skolas svinību zāli apskatīt ceļojošo izstādi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Ceļā uz brīvību”.  Iepazīties ar izstādes interesantajiem materiāliem varēja līdz pat 19. novembrim.

12.11. notika Patriotu stunda. Šo stundu mums vadīja ciemiņi no Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas Cēsīs – augstākais virsseržants Jānis Liepkalns un virsseržants Laimnesis Pauliņš. Ciemiņi mums pastāstīja par latviešu tautas drosmīgajiem cīnītājiem – karavīriem, sākot ar tālo pagātni 12. gs. līdz pat mūsdienām.  Patriotu stundā īpaši tika izceltas karavīriem nepieciešamās vērtības, kas tiek mācītas Latvijas Bruņotajos spēkos. Šīs vērtības ir pašaizliedzība, drosme, taisnīgums, uzticamība, cieņa un mīlestība.

          Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai  veltītais svinīgais pasākums notika 15. 11. 2019.   Mēs atcerējāmies Latvijas valsts dzimšanu 1918. g.  18. novembrī un toreizējo politiķu un vienkāršo cilvēku ilgas un nākotnes cerības, ka uzplauks brīva, demokrātiska un neatkarīga Latvijas valsts.  Savus apsveikumus un priekšnesumus  Latvijai dzimšanas dienā bija  sagatavojuši skolēni.

          Pasākumā piedalījās arī ciemiņi no Militārās policijas – Rūta Eglīte un Jānis Rullis.  Ciemiņi iepazīstināja ar sava dienesta pienākumiem un demonstrēja bruņojuma aprīkojumu, kas skolēnos izraisīja patiesu interesi un neviltotu sajūsmu.

          Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienā vēlam, lai mūsu labās domas un darbi veido labāku Latvijas nākotni!  (foto Patriotu stunda) (foto Tēvzemes nedēļa)

11.novembris – Lāčplēša diena

“Latvijas valsts simtgades programmā 2019.gads ir Varonības gads.” Ar šādiem vārdiem skolas direktore Kristiāna Pauniņa atklāja Lāčplēša dienai veltīto piemiņas brīdi skolas pagalmā.Tur pulcējās skolēni, skolotāji, skolas darbnieki, lai piespraustu pie krūtīm sarkanbaltsarkanu lentīti, paceltu karogu, no svecītēm izveidotu Latvjas kontūru un ieklausītos svētku uzrunās. Skolotāja Lolita Silkovska pastāstīja par Latvijas Neatkarības cīņu vēsturi.

Pēcpusdienā manas  klases skolēni kopā ar skolotājām Agru un Ingunu  braucām uz Sudrabkalniņu. Tur nolikām ziedus un pieminējām Rīgas aizstāvjus cīņā pret Bermonta armiju.

Tālāk devāmies uz Brāļu kapiem.Pie Mūžīgās uguns satikām daudz cilvēku ar lāpām. Mātes Latvijas pieminekļa pakājē  Katrīna nolika sarkanbaltsarkanus ziedus. Mēs visi nolikām svecītes. Bija jau satumsis, kad gājām iepazīties ar kritušo varoņu –  Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietu. Kopā ar mums bija  valodniece Ieva Zuicenas kundze. Viņa pavadīja mūs līdz Hermaņa Zeibota kapa vietai. H.Zeibots  –  mūsu skolas skolotājs, Cēsu skolēnu rotas dalībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Par viņu daudz liecību mūsu skolas muzejā. Mēs lepojamies ar savas tautas varoņiem!

                                                                 Skolas muzejnieks Rihards Medenis 5a.kl.                                                                   Skolotāja Inguna Poga
                                                                  Skolotājas Agras Mitrones foto

 

Viesos pie “Takšeļa Makšeļa”

Helovīns skolā

Arī šogad mūsu skolā iepriecināja skolēnu pašpārvaldes darbs. Helovīna pasākuma viena no  būtiskākajām lietām bija “Ķirbju izstāde”.

Katra klase izgreznoja Helovīna ķirbi.   Izgrebtie ķirbi bija dažādi, interesanti, un pat ar biedējošām sejām. Vienu nedēļu skolas svinību zālē bija apskatāma ķirbju izstāde.

Bija arī dekori Helovīna noskaņā.

31.oktobrī skolas zālē notika pasākums. Piedalījās gan mazie, gan lielie skolēni , kā arī skolotāji ar maskām un tērpiem – atbilstoši Helovīna tradīcijām. Skolēni pārģērbās par  spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem. Kostīmi pārsteidza ar izdomu un radošumu. 

Sākumā Adelīna, Sāra un Marta prezentēja, kas ir Helovīns.  Bija jautājumi  par Helovīnu, uz kuriem skolēniem bija jāatbild.

Notika tērpu un masku konkurss. Skolēni balsoja par interesantākajām maskām un tērpiem. Visradošāko tērpu un masku uzvarētāji bija Amanda Intsone(7.a kl.), Marta Ozola(8.c kl.), Monta Intsone(2.a kl.), Mārtiņš Kramiņš(9.f kl.),Mairis Mutulis(7.ekl.), Vaho Eims (2.a kl.).

Skolēni bija sajūsmā par spēlēm un rotaļām. Atmosfēra bija gan spokaina, gan jautra.

Paldies visiem par ieguldīto darbu!  (video)    (foto)

Skolotāju diena

Šī gada 3.oktobrī skolā notika Skolotāju dienas pasākums. Skolotāji labprāt piedalījās skolēnu gatavotajās aktivitātēs. Visi bija priecīgi un draudzīgi.

Pēc aktivitātes skolotāji, darbinieki un skolēni pulcējās aktu zālē. Prezentēja filmiņu – dažādu klašu bērni dāvināja dziesmu “SKOLAS LAIKS”,

Rozālija (5.kl.) sveica ar dzejoli “Pazudis runcītis”. Sāra (8.ckl.), Violeta (8.c kl.) dejoja ”Rudenī dejo lapas, saules zaķīši un meitenes”.  Pēc priekšnesuma meitenes aicināja skolotājas un visus kopā dejot. 

Klašu skolēni sūtīja apsveikumus saviem skolotājiem.  Skolēni sveica skolotājus ar pašdarinātām kļavu lapām un konfektēm.  (foto)

 

Mēs – skolas muzejnieki, Rainis un Aspazija Jūrmalā

“Jūrmalas pilsētā ir daudz vietu, kuras saistītas ar Aspazijas un Raiņa dzīves radošā darba notikumiem”.

19. septembrī mēs – skolas muzejnieki Rihards K., Alens, Romāns, Ronalds, Rozālija, Marta, Izabella, skolotājas Inguna un Agra, A.Čaka muzeja direktore Antra Medne un es Rihards M. braucām ekskursijā. “Jūrmala jau 19. gadsimtā bija pievilcīga atpūtas vieta, ko īpaši bija iemīļojušas radošas personības. Arī dzejnieki Rainis un Aspazija”.

Mūsu klases skolēni zina R.Paula dziesmu “Aicinājums’’ ar Aspazijas vārdiem un J.Lūsēna ‘’Karoga dziesmu’’ ar Raiņa vārdiem, tagad mācāmies dzejoli ‘’Sludinājums avīzē’’ no Raiņa dzejoļu krājuma ‘’Puķu lodziņš’’, tāpēc gribējām zināt kā dzīvoja un strādāja dzejnieki. Jūrmalā bijām Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā Majoros, Aspazijas mājā Dubultos, aplūkojām Aspazijas pieminekli, Raiņa priedes, Mellužu vasarnīcu ‘’Pēperkoka namiņš’’ Pumpuro, Raiņa un Aspazijas vasarnīcu J.Pliekšāna ielā .

  Sakām lielu paldies Raiņa un Aspazijas vasarnīcas muzeja vadītājai Astrīdai Cīrulei par viesmīlību,  interesanto stāstījumu, Aspazijas mājas darbiniekiem un A.Čaka muzeja direktorei Antrai Mednei par interesantajiem faktiem lielo dzejnieku dzīvē un daiļradē. Atrodiet laiku arī jūs Rainim un Aspazijai!

Skolas muzejnieks Rihards Medenis
Skolotāja Inguna Poga
foto A.Medne un A.Mitrone

Mācību procesa aktualitātes

2019./2020. mācību gadā skola turpina aktīvu dalību Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā Skola2030”. Iepriekšējā mācību gadā mūsu pedagogi piedalījās dažādos semināros un lekcijās, dalījās un uzklausīja citu skolu pieredzi par dalību projektā, organizēja starptautisku konferenci, vadīja atklātās stundas, aprobēja projekta izstrādātos mācību materiālus un sniedza atgriezenisko saiti. Arī šogad piedalīsimies citu skolu organizētajās konferencēs par Kompetenču izglītības satura ieviešanas gaitu, turpināsim ieviest Kompetencēs balstītu izglītības saturu skolā, aprobējot mācību materiālus savās stundās, piedāvājot skolēniem radošu, interesantu un izglītojošu mācību procesu. Turpinām mācīties un pilnveidot zīmju valodas prasmes. Šogad skolēniem korekcijas un rehabilitācijas programmā ir palielināts zīmju valodas stundu skaits – 2 stundas nedēļā. Arī šajā mācību gadā piedāvājam pilnveidot saziņas vidi ģimenē un apgūt latviešu zīmju valodu kopā ar surdotulku Lauru Zeltiņu.

Justīne Smuļķēviča

“Latvijas skolas soma”

Programma „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu un dod iespēju klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā, arhitektūrā, dizainā un kino), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas. (https://www.lv100.lv/programma/latvijas-skolas-soma/)

2019./2020.gada 1.semestra iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pasākuma mērķis: Āraišu arheoloģiskais parks- iepazīšanās ar vienu no Latvijas izcilākajām kultūras vērtībām: seno latgaļu dzīvesveidu, senceltnēm un senlietām no akmens un bronzas laikmeta, Āraišu kultūrvēsturisko ainavu, folkloru, viduslaiku pils drupām, Āraišu vējdzirnavā un Āraišu luterānu baznīcu.

Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas izglītojamie 2019.gada 18.septembrī apmeklēja Āraišu arheoloģisko parku, kur gida pavadībā iepazinās ar Āraišu ezerpilī atklātajām senceltnēm un senlietām, kas raksturo seno latgaļu dzīvesveidu. Jaunāko klašu skolēni piedalījās izglītojošā programmā “Darbinām pirkstiņus senos laikos”, kur nodarbības laikā katrs skolēns varēja pagatavot kādu rotājumu.

Skolēni arī apskatīja  Āraišu kastellas tipa viduslaiku pils drupas (pils pastāvējusi no 14.gadsimta līdz 17.gadsimta sākumam), kas atrodas Āraišu ezerā krastā un Āraišu vējdzirnavas jeb Drabešu muižas vējdzirnavas, kas celtas 19. gadsimta vidū.

 Mācību ekskursijas nobeigumā skolēni apskatīja Āraišu luterāņu baznīcu, kura celta ap 1225.gadu. 

I.Čekstere,

iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore 

(pasākuma  foto )

 

Starptautiskas sacensības – iespēja gūt starptautisku pieredzi

2019. gada  9. jūnijā Latvijas Paralimpiskās komitejas delegācija devās uz Brno (Čehija), lai piedalītos Eiropas invalīdu sporta festivālā – Emil Open 2019. Eiropas invalīdu sporta festivālā piedalījās 18 valstu sportisti. Latvijas komandas sastāvā bija 21 dalībnieks, tai skaitā, 3 mūsu skolas pārstāvji – peldētāji Violeta Lesčinska, Emīls Balodis un treneris Jevgēņijs Puhovs.
Latvijas komanda Boccio treneres Undīnes Gudinas vadībā piedalījās  boccio, bocce, galda tenisa un peldēšanas sacensības.
Tika izcīnītas 6 medaļas – peldēšanā: 3 zelta un 1 sudraba, galda tenisā: – 1 sudraba un boccio pārim 1 bronzas medaļa.
Violeta Lesčinska ar ievērojami uzlabotiem personīgiem rekordiem 50 m peldēšanā uz muguras:  44,18 un 100 m uz muguras – 1.38,87  izcīnīja 2 zelta medaļas.
Emīls Balodis arī ar personīgiem rekordiem 50 m brassā-37,75 ieguva zelta medaļu, bet 100 m brasā bija jāsamierinās ar sudraba medaļu -1.27,03.
Apsveicam ar panākumiem, lai tā ir motivācija turpmākam darbam!

Augšējā foto:  Latvijas vēstniece Čehijā Gunta Pastares kundze, J.V. Puhovs, E. Balodis un V. Lesčinska.

 

 

Iniciatīva “Latvijas skolas soma”

“Latvijas skolas soma”- valsts simtgades dāvana visiem Latvijas skolēniem.

2019.gada 30.maijā visi skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros organizēti devās uz Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvete, kur apskatīja priežu dižsilu, kur dažu koku vecums tuvojas 300 gadiem, apskatīja parkā izvietotās koka skulptūras, kas atveido rakstnieces Annas Brigaderes pasaku lugu varoņus, pabija Pasaku mežā, Rūķīšu mežā un Atrakciju laukumā, uzkāpa koka skatu tornī un apmeklēja Tērvetes tauriņus. (foto)

 

Lieldienu raibā nedēļa

Mūsu skolā notika krāsainā nedēļa.

Katru dienu bija jāapģērbjas  dažādu krāsu drēbēs.
Gan skolēni, gan skolotāji skaisti un radoši  izpaudās –  dažādu krāsu un stilu apģērbs.

Visi bija sajūsmā par šo aktivitāti!
Visas nedēļas garumā  starpbrīžos skolēnu pašpārvaldes pārstāvji vēroja, fotografēja, un fiksēja rezultātus tabulā.

Skolēnu un skolotāju vērtējums pa dienām.

1.vietā – sarkanā krāsa – 200 punkti
2.vietā – brūnā krāsa – 145 punkti
3.vietā – džinsu apģērbi – 138 punkti

Vismazāk punktus ieguva  rūtainie apģērbi.

Aktivākie skolēni

1.vieta – Rozālija Grabeža (3.a kl.)
2.vieta – Evelīna Sondore (2.a kl.)
3.vieta – Alise Āre (1.a kl.)

Aktīvakie skolotāji 
1.vieta – skolotāja Aiga Rikmane
2.vieta – skolotāja Vija Šika
3.vieta – Velga Lielnora

Apsveicam! 

17.aprīlī notika lieldienu pasākums. olu ripināšana, olu kaujas, rotaļas.  Šajā laikā visi  priecājās  un baudīja krāsainību!

(foto)

2.starptautiskās sacensības peldēšanā nedzirdīgiem bērniem un jauniešiem Varšavā (Polija) 12. – 14.04.2019

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem delegācija devās uz starptautiskajām sacensībām Polijā 15 dalībnieku sastāvā.

2. starptautiskajās peldēšanas sacensībās nedzirdīgiem bērniem un jauniešiem startēja peldētāji no 9 valstīm, kopskaitā 15 komandas – Polija – 4 komandas, Baltkrievija – 2, Ukraina – 3, Spānija, Grieķija, Kazahija, Zviedrija, Čehija un Latvija.

Sacensībās startēja  201 dalībnieks  četrās vecuma grupās vecuma no 7 līdz 18 gadiem. Jāatzīmē fakts, ka lielo valstu komandās pārsvarā bija šo valstu nedzirdīgo sporta skolu audzēkņi.

Latvijas komandas sastāvā  daudzi peldētāji startēja pirmo reizi un jaunākajās grupās.

 Individuāli tika izcīnītas 2 medaļas – 1 sudraba – A. Rebuks – 100 m distancē uz muguras un 1 bronzas – E.O. Balodis – 10 m brassa distancē.   Varēja būt arī  vairāk, taču tehniskas kļūdas pagriezienos, kā arī vairākkārtīgi izcīnītas 4. vai 5.vietas to nesekmēja. Vairāk vērības treniņos jāvelta  tehnikai un arī lielākai slodzei, protams, treniņu apmeklējumam. Labākie komandā bija: E.O. Balodis 3.v.100.brassā un 4.v.-50 m brassā; V. Lesčinska – 2 reizes 5.v- 50 un 100 m uz muguras, 6.v.-50 m brassā un 3 reizes 8.v.; M. Bergmanis – 4.v.100 m brassā, 5.v.-100 m kompleksā un 6.v – 50 m brassā; M.P. Sprudzāne – 5.v.100 m brassā, A.L. Koreņika – 2 reizes 6.v. 50 un 100 m uz muguras.

 Jāuzteic arī jaunais peldētājs A. Gruntmanis, kurš spēja izcīnīt 10. vietu 25 m brīvā stila distancē 25 peldētāju konkurencē savā vecuma grupā.

 4 x 50 m brīvā stila stafetē:  1. komanda – V. Lesčinska, A.L. Koreņika, K. Kraze un M. Bergmanis izcīnīja 5. vietu. 2. komanda – M.P. Sprudzāne, M. Ozola, E.O. Balodis un A. Rebuks ierindojās 6.vietā.

 4 x 50 m kompleksā stila stafetē arī tika izcīnīta 5.vieta. To paveica V. Lesčinska, E.O. Balodis, M. Bergmanis un A.L. Koreņika.

Daudzi peldētāji ievērojami uzlaboja savus personīgos rezultātus.

    Paldies par sekmīgiem  startiem!

Sacensības ļoti vērtīgas gan savu mācību – treniņu darba novērtēšanā, gan jaunu atziņu iegūšanā. Skolēniem tika dota iespēja sevi apliecināt un integrēties citu valstu nedzirdīgo vidē.

Liels paldies skolas vadībai par doto iespēju jaunajiem peldētājiem sevi apliecināt sacensībās un gūt motivāciju turpmākam produktīvākam treniņu darbam!                      

(foto)                 Peldēšanas treneris  J.V. Puhovs

Jauna pieredze – robotika!

Mūsu skolā tika rīkotas robotikas nodarbības sākumskolas skolēniem pēc izvēles. Tā kā gribētāju bija vairāk kā nodarbību, tad tika nolemts katram izglītojamajam dot iespēju vismaz vienu reizi piedalīties.  Nodarbības notika ārpus skolas, Brīvības gatvē 224, SIA “Robo hub” telpās. Nodarbības norisinājās vienu reizi nedēļā, ceturtdienās, no plkst. 15.00 – 16.10. Skolēni apguva dažādu robotu konstruēšanas prasmes un iepazinās arī ar robotu programmēšanas pamatiem. Bērni strādāja ar Wedo 2.0 education komplektiem un programmēja ar planšetdatoriem.

Nodarbības vadīja surdotulks Pēteris Aleksandrovs, kurš pats arī strādā šajā jomā. Nodarbībās papildus piedalījās kāds no klases skolotājiem un surdotulks Ilva Cibuļska.

Bērni bija ļoti uzmanīgi un ieinteresēti – ļoti patika programmēt un apgūt jaunas zināšanas citā jomā, kas varētu palīdzēt nākotnē atrast labu darbu tehniskā sfērā vai patīkamu hobiju brīvajam laikam. Robotu konstruēšana un programmēšana attīsta loģisko domāšanu un vizuālo uztveri. Bērni ar prieku iesaistījās diskusijā nodarbību laikā un uzmanīgi, cītīgi centās izpildīt visus skolotāja dotos uzdevumus.

Paldies vecākiem, kuri piekrita dot iespēju saviem bērniem izmēģināt kaut ko jaunu! Paldies skolas vadībai un robotikas skolai SIA “Robo hub” par iespēju novadīt nodarbības! Paldies skolotājiem un surdotulkiem par ieguldīto laiku un vēlmi veikt šīs nodarbības! 

P.Aleksandrovs, surdotulks

 

 

“Zaļā josta”

Lai motivētu sabiedrību samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un rastu efektīvas, ilgtspējīgas, modernas un gaumīgas alternatīvas tradicionālajiem iepirkuma maisiņiem, “Zaļā josta” šogad rīko radošo konkursu “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!”.

Konkursa dalībniekiem ir ne vien jāpagatavo, beta arī jāprot prezentēt savas oriģinālās, dizainiski skaistās un praktiskās idejas, kā mājas apstākļos iespējams darināt videi draudzīgas somas un maisiņus. Mūsu skolas skolēni “Zaļās jostas” konkursā piedalās ar pašdarinātu iepirkuma maisiņu kolekciju “Katrai auduma strēmelei var atrast pielietojumu”.

4.aprīlī notika konkursa Pierīgas reģionālā kārta. 44 komandas no Rīgas, Pierīgas un Zemgales reģiona skolām un interešu izglītības centriem prezentēja savu veikumu. Žūrija vērtēja ne vien pagatavoto darbu kvalitāti, bet arī skolēnu prasmi prezentēt savas idejas un ierosinājumus, kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu ikdienā.

Mūsu skolas meiteņu prezentācija ieguva Simpātiju balvu un žūrijas speciālo balvu par ļoti kvalitatīvas somu kolekcijas radīšanu.

Paldies skolotājai Mairai Bružei par atbalstu prezentācijas sagatavošanā zīmju valodā un aktīvu līdzdalību šajā projektā.

Republikas fināls notiks 26.aprīlī Modes un Izklaides centrā “Rīga Plaza”, kur skatītāji varēs aplūkot arī mūsu meiteņu darinātos iepirkuma maisiņus. 

Skolotāja Raita Stepāne

49. Baltijas valstu nedzirdīgo skolēnu spartakiāde

Laika posmā no 22.-24. martam Rīgā norisinājās 49. Baltijas valstu nedzirdīgo skolēnu spartakiāde 5 sporta veidos. Šajās sacensības startēja arī Poznaņas nedzirdīgo skolas jaunie peldētāji no Polijas, līdz ar to peldētājiem bija dubultvērtējums – gan starptautiskā, gan Baltijas mērogā. Sacensības risinājās Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem, Rīgas Praktiskās estētikas skolas un Rīgas 95.vidusskolas sporta bāzēs.

Pasākuma laikā paveiktais:  Peldētāji startēja ļoti labi, izcīnot komandu vērtējumā I vietu, sasniedzot daudz personīgos rekordu, līdz ar to gūstot gandarījumu par ieguldīto darbu. Jāatzīst arī tas, ka skolā sekmīgi notiek paaudžu maiņa, jo liels īpatsvars bija tieši jauno peldētāju.

Individuāli tika izcīnītas 19 medaļas /7Z, 8S , 4Br /  un uzvara meiteņu stafetē 4×50 m brīvajā stilā.

Labākie komandā bija:  A. Vazdiķis – 4 /4,0,0/, V. Lesčinska – 4 /1,2,1/,  M.P. Sprudzāne – 2/1,1,0/, K. Kraze – 2/0,2,0/,  E.Balodis un A. Rebuks – 2/0,1,1/, A. Intsone un  A. Koreņika pa 1 /1,0,0 /, E. Balode – 1/0,0,1/.  Komandām: 1. Latvija – 220 p., 2. Lietuva – 201p., 3. Igaunija – 120p.

Īpaši jāatzīmē  Arta Vazdiķa veikums, kurš komandas interesēs startēja sev neierastā distancē – 50 m brasā un, uzstādot jaunu republikas nedzirdīgo rekordu -35,15, spēja uzvarēt. Faktiski viņš bija šo sacensību augstvērtīgākais un labākais sportists. Apsveicam un paldies par startu!

I vietu komandām izcīnīja arī galda tenisisti, kuri uzvarēja Lietuvu ar 10:8 un Igauniju ar 12:6. Lietuva uzvarēja Igauniju 11:7, izcīnot otro vietu. Mūsu komandā spēlēja: M. Zēmele, E. Balode, D. Viļuma, P. Kalniņš, R. Liepiņš, A. Rasmuss. Individuāli Ralfs Liepiņš izcīnīja 1.vietu, atstājot komandas biedru P. Kalniņu otrajā vietā. 3.vietu spēja izcīnīt M. Zēmele. Apsveicam!

2.vietā ierindojās dambretes komanda, kura ar 2,5 pret 1,5 uzvarēja Lietuvu, bet ar 1:3 zaudeja Igaunijai, Igaunija: Lietuva 2;2 un līdz ar to Igaunijas triumfs.

Arī šahā Igaunija spēja uzvarēt – ar Latviju 3:1 un ar Lietuvu 2:2. Lietuva pret Latviju –  3:1 un mums trešā vieta.

Ar trešajām vietām  bija jāsamierinās basketbola komandām, kurās spēlēja   gados ievērojami jaunāki un nepieredzējuši spēlētāji.

Visu veidu kopvērtējumā  Latvijai un Lietuvai vienāds punktu skaits – 24. Arī izcīnītās 1.vietas komandām vienādas, taču otrās par vienu vairāk Lietuvai, kas arī noteica galīgo iznākumu par labu tai. Igaunijai kopvērtējumā 22 punkti.

Sacensības ļoti vērtīgas gan savu mācību – treniņu darba novērtēšanā, gan jaunu atziņu iegūšanā. Skolēniem tika dota iespēja sevi apliecināt, integrējoties  citu valstu nedzirdīgo vidē.   

Ievērojamu ieguldījumu sacensību organizēšanā sniedza Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa ar

savu kolektīvu, Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija – prezidente Iveta Kraze, Rīgas 95.vidusskolas peldbaseina kolektīvs – direktore

Aleksandra Žezela, Rīgas Praktiskās estētikas skola. Finansiālu atbalstu sniedza Baltijas bērnu fonds un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

    Liels paldies par ieinteresētību un atbalstu  nedzirdīgu bērnu fiziskajā un garīgajā attīstībā!

                          Sacensību galvenais tiesnesis   J.V. Puhovs

Starptautiskās sacensības peldēšanā

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem atklātās starptautiskās sacensības peldēšanā risinājās Rīgas 95.vidusskolas peldbaseinā laikā no 21. -22. martam.

 Šogad sacensībās startēja  Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem,  Rīgas 1. SIPS, R 5.SIPS,  R 66.V, Gaismas IPS, Polijas- Poznaņas UMKSN, Igaunijas-Tartu un Tallinas, Lietuvas – Viļņas un Kauņas nedzirdīgo skolu komandas, Rīgas Strazdumuižas neredzīgo bērnu internātvidusskolas komanda, Latvijas invalīdu peldēšanas federācijas un  Jūrmalas SIPS – kopskaitā  142 dalībnieki- 59 meitenes un 83 zēni. Sacensību gaitā tika pārbaudīti mācību – treniņu darba rezultāti, veikta darba analīze. Dota iespēja bērniem veicināt aktīva- fiziska dzīves veida pielietošanu brīvajā laikā, popularizējot peldēšanas sportu kā aktīvu un dzīvei nepieciešamu iemaņu iegūšanas iespēju.

Skolēnos veicināta patriotisko jūtu audzināšana, aizstāvot savas skolas un valsts godu.

  Sacensības risinājās labā emocionālā gaisotnē ar teicamu tiesnešu darbību, labi iekārtotā sporta bāzē. Uzvedība un sportiskā attieksme sacensību laikā laba. Protestu nebija.

          Medaļas izcīnīja individualajā vērtejumā Rīgas internātvidusskolai = 41/ 14 Z, 25 S, 12 Br /. Lietuvai – 10 /3, 6 , 1 /. R66.V-9 /3,4,2 /.  R 66.SIPS– 8 /3 ,1, 4/ ,Poznana-5/4,0,1/,  Gaismas IPS -5,2,3/, Igaunija- 4/1,0,3/,Valmiera –  3 /2,0,1/, Srazdumuiža- 2/,0,1,1/, Jūrmala- 1/0,1,0/.

Stafetēs dominēja Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem un Lietuvas pārstāvji.

    Sacensībās labus rezultātus uzrādīja  Artis Vazdiķis un Artis Ozols. No jaunajām peldētājām jaatzīmē Violeta Lesčinska, Amanda Intsone, Melisa Pērla Sprudzāne un Anna Linda Koreņika un no zēniem Kristofers Kraze un Emīls Balodis.    Pēc sacensībām tika noteikta peldētāju  izlases komanda startam 49. Baltijas republiku nedzirdīgo skolēnu spartakiadē, kas risinājās no 22.-24. martam Rīgā.

    Labākajiem – cītīgākajiem peldētājiem tiks dota iespēja aprīļa vidū  piedalīties starptautiskās jaunatnes peldēšanas sacensībās Polijā – Varšavā.

    Lai veicas mācībās un treniņos!

Paldies par doto iespēju organizēt šādas, ļoti nepieciešamas sacensības. Sacensības risinājās ciešā sadarbībā ar RD IKSD Sporta daļu un LBJISF.

Sacensību galvenais tiesnesis     J.Puhovs

 

Marta konference Rīgā

2019. gada 14. martā Starptautiskā metodiskā konference “Iespēju dažādība bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītošanā”  Rīgas internātvidusskolā bērniem ar dzirdes traucējumiem sapulcināja 88 dalībniekus no Rīgas vispārizglītojošajām un speciālajām pirmsskolām un skolām, kolēģus no Valmieras un Daugavpils, lektorus no Liepājas Universitātes un Latvijas Bērnu dzirdes centra, draugus no Lietuvas un Igaunijas skolām.

Konferences mērķis bija iepazīt citu skolu pieredzi bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītošanā: mācīšanā un audzināšanā, un pastāstīt par skolas paveikto Kompetenču projektā un bilingvālisma principu īstenošanā.

Lietuvas kolēģi stāstīja par sociāli emocionālās izglītības principiem un kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeju savā darbā, Paņevežas skolas pārstāvji iepazīstināja, kā viņi izmanto skolas apkārtni mācību darbā, savukārt Igaunijas kolēģes no Tartu Hiie skolas pastāstīja par pozitīvas uzvedības veidošanas metodi – PAX Good Behavior games.

Liepājas Universitātes profesore Dina Bethere iepazīstināja ar augstskolas veikumu Kompetenču projektā, sagatavojot mācību līdzekļus bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Savukārt Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītājas dr.S.Kušķes teiktais par to, ka 40% pacientu līdzās dzirdes traucējumiem ir vēl citi, rosināja uz dziļām pārdomām par nepieciešamo atbalstu mācību procesā.

Konferences otrajā daļā – darbnīcās – mūsu skolas skolotāji dalījās pieredzē par paveikto Kompetenču projekta pieejas īstenošanā sākumskolā un pamatskolā, sociāli emocionālajā  audzināšanā, simbolu programmas WIDGIT izmantošanā. Paralēli tam Rīgas Raiņa 8. vakara maiņu vidusskolas, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra, “Dzintariņa” un Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra kolēģi iepazīstināja ar savu darbu.

No sirds pateicos visiem konferences dalībniekiem par vēlmi un interesi piedalīties un uzstāties! Paldies par draudzīgām sarunām un tikšanos!

2019. gada 26. aprīlī – skolas Vecāku dienā – piedāvāsim izglītojamo vecākiem iespēju iepazīt mūsu veikumu.  foto

K.Pauniņa
Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore

Lepojamies

Aizvien lepojamies ar mūsu skolēnu un skolotāju panākumiem vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursos.

Rīgas pilsētas konkursā “Visa mana grezna rota” interešu izglītības programmu audzēkņu vidū 2. vieta 8. klases izglītojamai Janai Švānei, bet atzinība 8. klases izglītojamajai Martai Ozolai. Paldies skolotājām Mairitai Dambergai un Gunai Priedei!

Savukārt skolotājas Raitas Stepānes audzēknes Estere Gabrāne, Melisa Pērla Sprudzāne un Adelīna Smirnova piedalījās 15. atklātajā mājturības un tehnoloģiju olimpiādes 2. posmā. Atlasi izturēja un  finālā piedalīsies Melisa un Adelīna. Turēsim īkšķus!

Apsveicam, priecājamies un novēlam arī turpmākus radošus panākumus!

K.Pauniņa,
skolas direktore

25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Tieši pirms 70 gadiem, 1949.gada 25.martā, uz Sibīriju no Latvijas izsūtīja 42 000 cilvēku. Pieminot izsūtītos, mēs – 4.klases skolēni – Katrīna, Marta, Izabella, Rozālija, Alens, Rihards K., Romans, Ronalds un es – Rihards M.,  kā arī skolotājas –  Jolanta Tauriņa, Inguna Poga, skolas direktore Kristiāna Pauniņa un mūsu skolas draugs – mākslinieks Vilipsōns braucām uz Šķirotavas staciju. Tur mākslinieka  Vilipsōna veidotais piemineklis aizvestajiem. No Šķirotavas stacijas lopu vagonos 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25. martā  aizveda tūkstošiem latviešu. Arī Ilzes kundzi, kuru satikām piemiņas vietā. Ilzei 1949.gadā bija tikai  9 gadi.

“Braucot uz Sibīriju, katra bērna sapnis bija nokļūt pie vagona lodziņa,” tā Ilzes kundze, skatoties uz pieminekli. Spilgtā atmiņā skumjie, pielijušie, neizbraucamie Sibīrijas ceļi, kā arī skaistās acālijas…

Paldies Ilzes kundzei un māksliniekam Vilipsōnam par kopīgo brīdi 2019.gada 25.martā!

Skolas muzejnieks Rihards Medenis
Skolotāja Inguna Poga

foto

 

Skolai dzimšanas diena

21.februārī mūsu skolai 179.dzimšanas diena. Visi pulcējāmies Svinību zālē. Skolēni dejoja, melodeklamēja dziesmas “Aicinājums” (Aspazijas vārdi, R. Paula mūzika) un “Karoga dziesmu” (Raiņa vārdi, J. Lūsēna mūzika).
1.klases skolēni deklamēja pašu sacerētu dzejoli:

“Skola, tu esi mana,
Skola – te draugu daudz…”

Skolas lielie muzejnieki Armands Zeimulis, Paula Marija Znatnaja  un Kārlis Melderis kopā ar skolotājām Ingunu Pogu un Veroniku Dzalbi bija sagatavojuši prezentāciju – mūsu skola Latvijas simtgadē. Gaidot svētkus, mūsu klases biedri Rozālija Grabeža rakstīja ielūgumus, Rihards Knostenbergs zīmēja  dažādas skolas dzīves ainas.
1.klases skolēna Almāra Turkera Engima zīmējums rotāja svētku afišu un dzimšanas dienas konfektes. Svētku konfektes tapa sadarbībā ar skolotājām Gunu Martinu, Gunu Priedi, Raitu Stepāni.

 

 

 

 

      Svētkus vadīja skolotāja Juta Gintere, deju un dziesmas – skolotāja Aiga Rikmane, fotografēja  skolotājas Agra Mitrone un  Jekaterina Zaharčenko.  Svinību runas tulkoja skolotāja Justīne Smuļkēviča.

     

Šajā dienā pie mums ciemos bija skolotāja Guna Jakušonoka,  profesore Aīda Krūze, māksliniece Ieva Jurjāne. Paldies ciemiņiem par interesantajām svētku runām un dāvanām!  

 

      Svētku dienā saņēmām lielu vēstuli no Rīgas Latviešu biedrības nama direktora Gunta Gailīša. Tur apsveikuma vārdi: “Stāvi stipri, strādā droši!” Paldies par vēlējumu!

      Sveicam visus skolēnus, skolotājus, skolas darbiniekus mūsu skolas 179.dzimšanas dienā! 

4.klases skolēni – skolas muzejnieki Rihards Medenis,
Katrīna Vidnere,
Marta Knostenberga
kopā ar sk. Ingunu Pogu

 

 

Trīs ziemas dienas Gaismas pilī – LNB

Draudzīgā aicinājuma nedēļā, kad vārda dienu svin Kārļi, tālajā 1935. gadā toreizējais Latvijas valsts vadītājs Kārlis Ulmanis rakstīja aicinājumu dāvināt savām skolām un bibliotēkām ko vērtīgu, piem., grāmatu…

Draudzīgā aicinājuma nedēļā mums bija iespēja redzēt, izstaigāt visus bibliotēkas stāvus un it kā aptaustīt bibliotēku …

Cauri puteņiem uz mūsu Gaismas pili 29.01. devās sākumskolas bērni. Vecāko klašu grupai 30.01. – saules pilna diena ar skatu uz Rīgu no 12. stāva. Vidējo klašu skolēnus uz bibliotēku 31.01. pavadīja sarmā mirdzoši koki.

LNB jau 5-to gadu mājo eiropeiski modernā ēkā, ko projektējis Gunārs Birkerts –pasaulslavens arhitekts, tomēr mūsējais, latvietis, Gaismas pils autors.

Domāju – katrs atklāja ko savu lielajā bibliotēkā : cits mazāko (5mm) grāmatiņu, cits – lielo, grezni iesieto “Terra Mariana 1186-1888”  unikālā albuma “Terra Mariana” jeb „Marijas zeme” (faksimilizdevums – oriģināla kopija).

Albuma oriģināls glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā Romā. “Terra Mariana 1186-1888” – Latvijas vēsturei veltītais albums – izgatavots tikai vienā eksemplārā.

Ieraudzījām leģendāro Dainu skapi  (iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā). Skapī glabājas Krišjāņa Barona mūža darbs – ap 270 000 tautasdziesmu lapiņu.

Ekskursija veda pa visiem stāviem, kuri katrs ir savā krāsā atbilstoši Latvijas lata papīra naudaszīmju krāsām. Latvijas lati bija mākslinieciski augstvērtīgas, starptautiski novērtētas latu banknotes.

Savukārt 12. stāvā apskatījām arhitekta studiju. Šeit stāstīts par G. Birkerta profesionālajiem sasniegumiem –meistara skices, darba piezīmes, projektu maketi.`

Tautas grāmatu plauktā (5 stāvu augstumā) esam ielikuši savu grāmatu –   “Latvju dainas un pasakas zīmju valodā”,(Latvijas Nedzirdīgo savienības izdevums1998. gadā.)Grāmatas vēstījumu jeb stāstu rakstīja skolotāja,Atzinības krusta kavaliere, Zigrīda Zagurilo

″Grāmata nav nedzīvas lapas, bet dzīvas domas, kas uzrunā mūs gan laikā, gan telpā.
Mūs grāmata var uzrunāt dažādi – izlasot vārdus, vai vizuāli parādot tās saturu zīmēs.
Šī grāmata runā gan no dzirdīgu, gan no nedzirdīgu cilvēku dvēseles dvēselei, no sirds sirdij, jo ar dainām un pasakām mēs iepazīstam savas tautas gudrību un spēku.
Priecājos, ka man tika dota iespēja piedalīties grāmatas tapšanā, bet vēl vairāk priecājos, ka grāmata nonāks Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktā.″

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem skolotāja Zigrīda  Zagurilo

Paldies  LNB gidēm Signei un Lienei, Jutai un Aivai!

Paldies skolotājām: Ritai, Veronikai, Annai, Justīnei, Aigai, Olgai, Jolantai, Jūlijai, Gunai, un surdotulkam Pēterim!

LNB gidi teica tā: 

    JUTA:  Man patiess prieks, ka Jums un Jūsu skolas audzēkņiem patika LNB apmeklējums.

 Gan es, gan arī Signe, Liene un Aiva sakām lielu paldies, ka bijāt pie mums ciemos, ka iepriekš jau bērniem bijāt stāstījuši par to, ko viņi varēs pie mums redzēt un uzzināt. Varam teikt tikai vislabākos vārdus un atsauksmes. 

    SIGNE UN LIENE: Mēs neko sliktu par bērniem nevaram teikt, tādi paši kā no citām skolām. Mums patika vadīt ekskursijas! 

    AIVA: Paldies, strādāt ar šiem bērniem bija ļoti interesanti, mazliet jocīgi, ka tu uzdod jautājumus, bērni atbild zīmju valodā un tev ir jāgaida, ka tev iztulko. Bija jāatceras un jāpiedomā pie tā, ka viņi visu uztver vizuāli un grib visu aptaustīt. Bet visumā bērni kā jau bērni. Kā jau visās grupās, bija bērni, kam viss interesēja un bija tādi,  kam likās nekas neinteresē. Bet tas ir normāli un tā tas ir arī grupās ar dzirdīgiem bērniem.  Paldies surdotulkam Pēterim, ar kuru es sadarbojos jau otro reizi, jo viņš nāca mācīties pie mums ar savu pasniedzēju no koledžas un kursa biedriem. Labprāt gaidām Jūs ciemos citreiz. 

Bibliotekāre, skolotāja Benita Plinta 

(foto)

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem sportistu sekmīgie starti starptautiskajās nedzirdīgo sacensībās Polijā

9   MEDAĻAS UN  3 JAUNI  REKORDI –
VELTĪJUMS   LATVIJAS  100 GADEI

          Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem delegācija devās uz starptautiskajām sacensībām Polijā 18 personu sastāvā – 2 pedagogi un 16 skolēni.
J.Sikorska piemiņas memoriālā startēja 6 valstu komandas: no Polijas – 4 komandas, un pa vienai no Baltkrievijas, Kazahstānas, Ukrainas, Maskavas un Latvijas, kopā 9 komandas.
Sacensībās startēja  90 dalībnieki – 46 sievietes un 44 vīrieši.
Latvijas komandas sastāvā  daudzi peldētāji startēja pirmo reizi un gados jauni, jo sakarā ar Latvijas  100. gadu jubilejas svinībām 5 spēcīgākie peldētāji bija iesaistīti svētku organizēšanā Latvijas Nedzirdīgo savienībā un sacensībās nepiedalījās.

Latvijas komanda sacensību kopvērtējumā izcīnīja 5. vietu.  Individuāli tika izcīnītas 9 medaļas – 1 zelta, 2 sudraba, 6 bronzas un 1 gandarījuma medaļa.  Medaļas izcīnīja 4 skolēni no 16.  Labākie komandā bija: A.Vazdiķis – 4 /1Z,2S,1Br/,  K.Melderis -3 /0,0,3,/  E.Balodis – 2 /0,0,2/. Bez tam tika gūta 1 gandarījuma balva mūsu jaunākajai deviņgadīgajai peldētājai Tīnai Siliņai. Labs pieteikums mūsu jaunajām peldētājām nākotnē. Tika uzstādīti 3 jauni Republikas nedzirdīgo rekordi – to paveica:
  A.Vazdiķis – 100 m uz muguras -1.04,48; 50 m brīvā stilā 25,24; un 100 m brīvā stilā – 55.00.
            Arī pārējie peldētāji startēja ļoti labi, sasniedzot daudz personīgos rekordus, līdz ar to gūstot gandarījumu par ieguldīto darbu. Jāatzīst arī tas, ka skolā sekmīgi notiek paaudžu maiņa, jo liels bija tieši jauno peldētāju īpatsvars.

Lai peldētājiem veicas mācībās un treniņos!  Novēlu veiksmīgu Jauno -2019. gadu!

Liels paldies par doto iespēju RD IKSD un Latvijas Paraolimpiskajai komitejai!

Sporta skolotājs, treneris J.V. Puhovs

(fotomirkļi)

Tēvzemes nedēļa 08.11.2018.- 19.11.2018

2018.gada 8.novembrī ar svinīgu pasākumu, kurā piedalījās NBS Jūras spēku pārstāvji, tika atklāta Tēvzemes nedēļa skolā.
Skolas direktore Kristiāna Pauniņa klātesošos skolēnus un skolas darbiniekus uzrunāja:
Novembris ir Latvijas mēnesis – kad atceramies un pieminam mūsu valstij, tautai un cilvēkiem svarīgus vēsturiskus notikumus – Brīvības cīņas, par kurām runājam Lāčplēša dienā – 11. novembrī, latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana un savas valsts un zemes aizstāvība, savas valsts neatkarība – notikumi, kas ir skāruši gan cilvēku individuālos, gan tau¬tas likteņus, jo viss kopā ir savijies vienots. Lai šī piemiņa nepazūd, kamēr vien cilvēks dzīvo, un dienas, kad risinājušies tautai būtiski notikumi tiek godinātas tik ilgi, kamēr vien dzīva ir tautas ģenētiskā un vēsturiskā atmiņa. Tāpēc mūsu – ikkatra viena uzdevums – ir to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.
Pēc uzrunas direktore K.Pauniņa aicināja LR NBS Jūras spēku pārstāvjus seržantu Sergeju Juhno un kaprāli Edgaru Urbānu pacelt sarkanbaltsarkano karogu.
Pēc skolas karoga pacelšanas svinību zālē turpinājās pasākums, kurā seržants Sergejs Juhno stāstīja skolēniem par saviem skolas gadiem, kā viņš nolēma savu karjeru saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, konkrēti- nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu. Tika rādīts video par NBS Jūras spēku karavīru darba specifiku. Pasākuma nobeigumā ikviens skolēns varēja apskatīt, pielaikot Jūras spēku karavīru ekipējumu.

(pasākuma foto)

Helovīnu gaidot …

Šogad  Helovīns notika 1.novembrī, un skolēni to ļoti gaidīja.
Katram bija jāizdomā sava maska un tērps. Skolēni pasākumam sāka gatavoties jau pirms brīvlaika.
Skolēnu padome gatavoja dekorus un rotājumus, uzburot īpašu Helovīnu  noskaņu.
Sporta zāle bija rotāta ar sikspārņiem, baltiem spokiem, zirnekļiem, laternām un gaismas virtenēm.  Zālē atradās arīdzan dažāda lieluma izgrebt ķirbji.
Visi skolēni un skolotāji zālē, sastājās aplī. Marta īsi pastāstīja par Helovīnu. Bija uzdevums – Melisa meta dzijas kamolu kādam skolēnam un šim skolēnam bija jāpastāsta, jāparāda, kas viņš ir, ko nozīmē viņa maska. Citiem vajadzēja uzminēt, kas viņš ir, piemēram, sikspārnis, ragana, kaķis, spoks …..
Skolēniem bija interesanti tērpi un maskas.
Pēc spēles turpinājās rotaļas. Skolēni fotogrāfējās pie neparastajiem rotājumiem, priecājās, piedalījās rotaļās.. Skaļi skanēja mūzika, bija arī dejas.
Nobeigumā  – svētku uzkodas: saldumi un konfektes ar spokainiem zīmējumiem.

(helovīnpopfoto)

Noslēdzies teritorijas apzaļumošanas projekts

Noslēdzies arī 2018.gada Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta jauniešu iniciatīvas projektu konkursa “Izglītības iestāžu teritoriju apzaļumošana” projekts Rīgas internātvidusskolā bērniem ar dzirdes traucējumiem “Mēs veidojam un paplašinām savu Ābeļdārzu” kā nepārtrauktības un bezgalības simbols.

Projekta mērķis – Latvijas un skolas vēstures izpēte saistībā ar dalību Latvijas valsts simtgadei veltītiem pasākumiem un Latvijas valsts vārdiskā vēstījuma “Es esmu Latvija” sasaiste ar piederību un patriotiskuma izpausmēm “Ikviens ir Latvija” – īstenots.

Īstenoti arī projekta uzdevumi – apzinot projekta mērķus un saskaņā ar projekta skici, vienotā veselumā izkopts un atjaunots skolas ābeļdārzs, teritorijas zāliens, izveidota dabai un videi draudzīga autostāvvieta. Iestādīti papildus ābeļu, bumbieru, ceriņu un dekoratīvo ziedu stādi, teritorija izlīdzināta un apzaļumota. Notikusi skolas ārējās vides sakopšana un uzlabošana šī 2018.gada projekta ietvaros.

(foto)

 

Skolas skolotāji iepazīst Zviedrijas pieredzi

Oktobra sākumā Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem skolotāji un tehniskie darbinieki devās komandējumā uz Erebrū (Zviedrija), lai, apmeklējot trīs dažādas mācību iestādes izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, gūtu priekšstatu par izglītības organizēšanu un norisi vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Fellingsbro tautas augstskola, kuras agrākais nosaukums un funkcija ir Zīmju valodas centrs, piedāvā zviedru zīmju valodas apguvi iebraucējiem, bēgļiem. Šeit mācās pieaugušie no dažādām Āfrikas valstīm, kas Zviedrijā uzturas jau vairākus gadus, taču, lai uzlabotu savas izredzes darba tirgū, padziļina savas zināšanas zviedru zīmju valodā. Šajā skolā joprojām tiek piedāvāta zīmju valodas un zīmju valodas tulku izglītība. Zviedru zīmju valodas kurss ilgst 9 mēnešus, pēc kura tiek izsniegts sertifikāts. Savukārt, lai kļūtu par tulku jāmācās 2 līdz 4 gadus. Rehabilitācijas centrā uzturas cilvēki, kuriem pēc smagām saslimšanām jāatjauno dažādas funkcijas.

Kopš 1996. gada centrā ir izveidots plašs filmētu materiālu klāsts zviedru zīmju valodas apguvei, tulki mācās mazās grupās, mācību uzstāšanās tiek filmētas. Kā pastāstīja skolas direktore: mācības tulku grupā uzsāk apmēram 20 studentu, bet pabeidz – puse.

Birgitas skola ir pamatskola, kurā mācās bērniem ar dažādas pakāpes dzirdes traucējumiem, dzirdes un redzes, dzirdes un garīgās attīstības traucējumiem, kā arī valodas traucējumiem. Skolā šobrīd mācās 165 audzēkņi, no kuriem pusei mācības notiek zīmju valodā un otrai pusei – mutiskā zviedru valodā. Skolēni pēc mācību stundām dodas mājup, internāta pakalpojumus izmanto tikai 20 skolēni, kuru dzīvesvieta atrodas ilgāka par vienu stundu brauciena ar automašīnu attālumā, internātā nodarbināti 3 darbinieki. Skolā apskatījām mācību stundas, kur pārsvarā darbojās 2 skolotāji (2 dzirdīgi skolotāji vai 1 dzirdīgs skolotājs un otrs nedzirdīgs asistents). Skolai ir attīstības centrs, kurā nodarbināti 12 dažādi speciālisti, kas strādā pie mācību materiālu sagatavošanas, t.s., mini stundu materiāla filmēšanas, izveidošanas zviedru zīmju valodā ar multimediāliem papildinājumiem.

Lai bērni mācītos šajā skolā, vecākiem bieži vien ir jāpārceļas uz dzīvi Erebrū. Un savukārt, lai bērnam tiktu ievietots Kohleārais implants, vecākiem (ģimenei) ir obligāti jāapgūst zviedru zīmju valoda.  Vecākiem ir iespēja apgūt zviedru zīmju valodu arī attālināti, t.i., ar interneta palīdzību.

Valsts ģimnāzijā kopā ar dzirdīgiem bērniem tiek uzņemti izglītojamie ar dzirdes traucējumiem un mācās atsevišķās speciāli aprīkotās telpās. Šī ir Zviedrijas vienīgā valsts ģimnāzija, kas paredzēta speciāli bērniem ar dzirdes traucējumiem. Skolas mācību darba organizācijā daudz izmanto attālināto jeb distances mācīšanos, t.i., piem., skolēni saņem mājas darba uzdevumus ar papildu mini filmētu materiālu, kurā tiek skaidrots mācību saturs. Skolotāji gadā papildina savas zviedru zīmju valodas zināšanas, mācoties 200 stundas. Daudz uzmanības tiek veltīts vides un klausīšanās kvalitātes nodrošināšanai. Skolā ir noteikta Veselības grupa (atbalsta speciālisti), kur ir logopēds, speciālais pedagogs, izglītības psihologs, medicīnas darbinieks un arī inženieris – akustiķis, kurš nodarbojas ar tehnisko palīglīdzekļu ieviešanu skolā. Vienas klases ietvaros, piem., izmanto vairākas audiocilpas. Kas mūsu gadījumā palīdzētu risināt darba organizāciju arī apvienotu klašu gadījumā, kas ir arī Zviedrijas skolu realitāte. Ļoti daudz šajā skolā strādā pie klausīšanās vides kvalitātes nodrošināšanas – speciāla skaņu izolācija durvīm, sienām, logiem, sienas paneļi un mīkstais grīdas segums, kas mazina atbalsošanos telpā, tāfeles klājums. Visi skolēnu galdi ir aprīkoti ar mikrofoniem. Skolas darbinieki regulāri apseko un rūpējas par izglītojamo dzirdes aparātiem, tos arī labo. Seko audiogrammu atbilstībai individuālajiem dzirdes aparātiem.

Mācību saturs tiek īstenots gan zviedru zīmju valodā, gan mutiskā un rakstītā zviedru valodā. Mācību stundu skaits ir atšķirīgs dažādās klašu grupās, kā arī proporcija starp zviedru valodu un zviedru zīmju valodu, kopumā var teikt no 2:1 sākumskolā, līdz 1: 1 vidusskolā. izglītojamie var izvēlēties sniegt atbildi tikai zīmju valodā, kuru pieraksta skolotājs, taču tādā gadījumā vērtējums tiek samazināts uz pusi. Skolu beidzot, tiek kārtoti arī valsts pārbaudījumi, kurus, kā atzina skolu pārstāvji, visi tomēr nenokārto. Jauniešiem ir iespēja mācīties trijās Erebrū tuvumā esošās tehniskajās skolās un apgūt vai nu lauksaimnieka, vai pavāra, vai automehāniķa specialitāti.

Pēcpusdienā, brīvajā laikā vidusskolēni tiekas savā klubiņā, kur ir iespēja skatīties filmas un pagatavot kafiju vai tēju, satikties ar skolas biedriem. Internāts ir vairāki mazi dzīvoklīši, kur izglītojamie ir visai patstāvīgi savas dzīves vadītāji.

Galvenās ārpusstundu nodarbes ir saistītas ar sportu, kur skolēniem ir augsti panākumi un rezultāti, piedaloties Nedzirdīgo pasaules olimpiādē. Taču tik plašā nozīmē interešu izglītība par valsts vai pašvaldības līdzekļiem kā Latvijā Zviedrijā nepastāv.

Gūtā pieredze vājdzirdīgu un nedzirdīgu bērnu izglītošanā pamatskolas, vidusskolas un tautskolas līmenī: prasības skolotāju izglītībai, prasības pedagogiem un atbalsts zīmju valodas kompetences paaugstināšanai, nodrošinājums izglītojamo speciālo vajadzību atbalstam, izglītības ieguves zīmju valodā nodrošinājums, mācību materiāli zīmju valodas un mācību priekšmetu satura apguvei zīmju valodā, izglītības programmu veidošana un mācību stundu organizēšana divvalodības apstākļos; Veselības grupas (atbalsta personāla) darbā: klausīšanās vides kvalitātes nodrošināšana, tehnoloģiskie risinājumi mācībām apvienotajās klasēs, distances mācīšanās izglītojamajiem un vecākiem, ļaus arī mūsu skolā ieviest jauninājumus.

2018.gada 2. novembrī skolā viesojās Minskas 13. Vispārizglītojošās skolas – internāta (Baltkrievija) skolotāji, kas strādā ar bērniem, kuriem ir dzirdes traucējumi. Arī viņu pieredze ir iepazīšanas vērta, minot vienu priekšrocību, t.i., surdopedagogu sagatavošana. 2018. gada 25. novembrī skolas skolotāji dosies uz Berlīni, lai apmeklētu valodu mācību stundas.

Skolas direktore                                                                                              Kristiāna Pauniņa

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” – Kultūras ministrijas projekts

„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018.gada mācību gada sākumu ikvienam Latvijas skolēnam ir iespēja klātienē iepazīt savas valsts kultūras, vēstures un dabas vērtības.

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ieviešanas periods ir Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros- no 2018.gada līdz 20121.gadam.

Vecāko klašu skolēni 2018.gada 19.septembrī apmeklēja Turaidas muzejrezervātu, kura arī piedalās iniciatīvā “Latvijas skolas soma’. Muzejrezervātā skolēni piedalījās orientēšanās spēlē “Tūkstošgades stāsts”, kurā neierastākā veidā iepazina Latvijas vēsturi (senās ēkas, ekspozīcijas), guva pozitīvas emocijas skaistajā kultūrvidē.

Jaunāko klašu skolēni 2018.agada 18.septembrī devās uz Pastariņa muzeju, lai apgūtu latvieša dzīves gudrības sviesta kulšanā ar dziedāšanu, miltu malšanā, sijāšanā, dažādu labības graudu atšķiršanā, maizes cepšanā. Pēc padarītā darba (maizes cepšana, sviesta kulšana) skolēni mācījās dažādas rotaļas. Jaunāko klašu skolēni iepazinās ar skaistajām Latvijas kultūrainavām- Gaujas senleju, izstaigāja Cīrulīšu dabas takas.

“Latvijas skolas somas” ietvaros 30.oktobrī   1.a klase apmeklēja Brīvības pieminekli un Goda telpu, kas atrodas pieminekļa iekšienē.

(notikumu foto)

Skolotāju diena

 

Kā jau katru gadu, arī šogad mēs svinējām skolotāju dienu.

Tā kā uz skolu svētdienā nedodamies, tad skolotāju dienu svinējām 28.septembrī.
Skolēni skolotājus sveica ar dzejoli ”Rudens pienene”.
Tam sekoja neliela prezentācija ”PASMAIDI!”, kurā attēlotas dažas jautras dzīves ainas no skolas dzīves.

Pēc tam skolotājus pārbaudīja dažādos uzdevumos.

Skolēni attēloja skolotājus, un skolotājiem bija jāuzmin, kurš priekšmeta skolotājs tas varētu būt. Minēšana bija veikla un skolotāji ātri atminēja, kurš ir kurš.
Nobeigumā skolēni sveica skolotājus ar pašu gatavotām kartiņām.

 Skolēnu novēlējums skolotājiem  “Lai pietiek spēka, enerģijas, pacietības un mīlestības katrai dienai!”  (foto)

Latvijas 100-gades pasākums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Mūsu skolas skolēni piedalījās Zviedrijas vēstniecības pasākumā par godu Latvijas 100-gadei. Zviedrijas vēstniecība mūs ielūdza uz filmas “Jaukie cilvēki” un projekta “Migrācijas stāsti – Tad un Tagad” atklāšanu 2018. gada 25. aprīlī  Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Filma “Jaukie cilvēki” ir stāsts par jaunu cilvēku grupu no Somālijas, kas bēgot no kara ir nonākuši Zviedrijā. Ar vietējā uzņēmēja palīdzību,  viņi izveido pasaulē pirmo somāliešu bendija  (hokeja paveida spēle ar bumbiņu uz ledus) komandu, kas viņus aizved aizraujošā ceļojumā uz Irkutsku Sibīrijā. Tur norisinājās  pasaules  čempionāts  bendijā.  Protams, somāliešu komandai klājās ļoti grūti, taču jaunie zēni  iemācījās, ka ne vienmēr galvenais ir uzvarēt vai zaudēt, bet galvenais ir cīnīties. Filma ir aizkustinošs  stāsts  par  bailēm no svešā un drosmi pamēģināt darīt kaut ko tādu, ko neviens cits vēl nav darījis.

Emīlija Balode dalās par redzēto filmā: “Man patika šī filma, jo tā balstās uz reāliem notikumiem. Varēju skatīt cilvēkus, sejas, emocijas, dabu. Somālijas cilvēki nemaz neprata spēlēt hokeju – bendiju. Tomēr viņiem paveicās – viņus sāka mācīt slidot, spēlēt sporta spēli un pieteica sacensībām Krievijā. ”

Pasākumā piedalījās pārstāvji no “Somalia Bandy” par kuriem filma ir uzņemta. Bija iespēja pēc filmas uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.

Emīlija, Samanta, Katrīna kopā ar jaukajiem cilvēkiem no “Somalia Bandy”.

“Novēlam  “Somalia Bandy” turpināt piedalīties sacensībās un uzvarēt”, saka meitenes.

Pasākuma otrajā daļā notika fotoizstādes “Migrācijas stāsti  – Tad un Tagad” atklāšana. Īpaši mūs uzrunāja zviedru fotogrāfa Davida Holmerta kolekcija, kur bija skatāmas ainas no Baltiešu bēgļu dzīves Gotlandē un Zviedrijā pēc 2. Pasaules kara. Pēc pasākumu Katrīna un Samanta sprieda: “Svarīgi ir draudzīgi uzņemt bēgļus, kad tas viņiem ir nepieciešams. Zviedrija ir parādījusi labu piemēru bēgļu uzņemšanā”.

Paldies Zviedrijas vēstniecībai par dāvanu Latvijas 100-gadē un par iespēju piedalīties šajā brīnišķīgajā pasākumā!

9.c klases skolnieces Emīlija Balode, Katrīna Poikāne, Samanta Grundmane