Svētkus atklājām ar valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”. Tad izskanēja virkne  skolēnu skandētas tautas dziesmas, jo šogad atzīmējām  folklorista, publicista, dzejnieka, rakstnieka, pedagoga, jaunlatviešu kustības dalībnieka Krišjāņa Barona 190. gadskārtu. Runājām par tautas dziesmu krājuma “Latvju dainas”  nozīmību mūsu nācijas tapšanā. Lepojāmies ar Dainu skapi, kuru aplūkojām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Savukārt LNB  izstāde “Latviešu grāmatai 500” iedvesmoja mūs piedalīties akcijā “Mans grāmatplaukts”.

Šajos svētkos lepojāmies arī ar saviem skolotājiem! Pateicāmies skolotājam Jevgēņijam Puhovam, Vijai Šikai, Annai Malnačai, Anitai Neimanei par garo, pašaizliedzīgo, radošo darba mūžu mūsu skolā. Pateicības par darbu XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos  saņēma skolotājas Kistīne Sotaka, Elīna Linde, Inguna Poga, skolas darbinieki –  Zinaida Jegorova, Tatjana Rūtiņa, Natālija un Anatolijs Volotovski, Jautrīte Haritonova, Valentīna Beloļipecka, Sniedze Poriete, Jeļena Kirčenko, Inese Čulkstēna, Janīna Palameika, Iveta Brūnava. Pateicības arī skolēnu vecākiem, kuru bērni bija šīs vasaras dziesmu svētku dalībnieki. Svētku noslēgumā, dziedot R.Kaupera “Mana dziesma”, zālē visi klātesošie bija piecēlušies kājās un vienojās kopīgā dziesmā: “Teic, Ziemeļu vējš, no kurienes manī tāds spīts? Pēc negaisa vienmēr būs saule, pēc nakts – vienmēr rīts.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.decembra pēcpusdienā skolas muzejnieki devās apciemot savus draugus dzejnieka Aleksandra Čaka muzejā, uzzināt – kas jauns muzejā. Muzejs bija Ziemassvētku rotā, vairākās telpās pušķotas eglītes. Emīlu ļoti ieinteresēja eglīšu rotājumi, kuri bija pagatavoti no salmiem. Muzeja darbiniece Solvita pastāstīja par laiku, kad šeit Lāčplēša ielas namā dzīvoja dzejnieks A. Čaks. Ieva un Andris muzejā bija pirmo reizi. Aplūkojām mākslinieces Ilgneses Avotiņas izstādi “Retro”. 2020. gadā māksliniece saņēmusi Aleksandra Čaka piemiņas nozīmīti par čakisku līdzdomāšanu un jaunradi. Atvadoties, katrs saņēmām pa skaistai sniegpārsliņai no Ziemassvētku pārsliņu darināšanas darbnīcas, ko vadījusi māksliniece I.Avotiņa.

Jau vairākus gadus  Ziemassvētku laikā, pēc A. Čaka muzeja apmeklējuma, braucam uz  Ropažu Gaismas dārziem. Siltās gaismiņas, rotājumi, mūzika, iepriecināja katru no mums. Priecājamies, ka baznīca jau gandrīz atjaunota.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

“Pik, pik jutus, las ma alosta otsast.” Ar tik skanīgiem vārdiem lucu valodā mūsu skolas Svinību zālē sākās radošās apvienības “Teātris azotē” izrāde  “Kur kamoliņš ripo?” Tulkojumā:  “ Garš, garš stāsts, sāksim visu no sākuma”. Izrādes pamatā lucu jeb Ludzas igauņu pasaka “Saimniekmeita un bārenīte zemzemē”. Radošās apvienības mākslinieces par savu darbu saka: “…tā noteikti nav pagātnes restaurācija – ar dejas, ritma, objektu teātra un žonglēšanas starpniecību mēs stāstām arī mūsdienu aktuālu stāstu par to, cik grūts ir ceļš uz pieaugšanu un saprašanos. Arī ģimenē”. Izrādē –  latviešu, lucu, zīmju valoda – mijas viena aiz otras.  Skatītāji  atzīmēja, iespēja noskatīties izrādi zīmju valodā ir ļoti reta. Šajā izrādē daudz interesantu elementu: tēlu, valodu, situāciju maiņas, kas kā mazi mozaīkas gabaliņi gar acīm paskrēja ļoti ātri. Paldies māksliniecēm, mūsu skolas seniem draugiem – Marikai Čerņavskai, Jolantai Znotiņai. Paldies arī dejotājai Arinai Bubovičai. Paldies Kultūrizglītības programmai “Latvijas skolas soma”, kuras ietvaros mēs visi –  skatītāji un  mākslinieces – 16.decembrī satikāmies. Šī bija brīnišķīga  dāvana Ziemassvētkos!