Atzīmējot 35. gadadienu kopš 1991. gada barikādēm, 20. janvārī skolā noritēja mācību stunda “1991. gada barikādes – Latvijas brīvības cīņa par demokrātiju un neatkarību”.

Pētot abās skolas ēkās izstādes “Barikādēm 35”,   varējām atsaukt atmiņā skolotāju, vecāku, vecvecāku stāstīto par to laiku. Varējām ielūkoties vēsturiskās  fotogrāfijās, kur Marta un Rihards Knostenbergi, viņu vecāki, skolotājas Inguna un Oksana kopā ar mūsu skolas draugu mākslinieci Ievu Jurjāni Vecrīgā, V. Kairiša filmas “Janvāris” uzņemšanas laukumos. Rihards arī izstādes  lielisko zīmējumu autors. Barikāžu dalībnieku atceres dienā, vairāku klašu durvis rotāja skolēnu kolāžās par barikāžu tēmu.

Skolas muzejnieki Brīvības laukumā iepazinās ar izstādes “Mēs nosargājām Latviju” materiāliem. Tā vēlreiz apliecināja, ka 1991. gada janvāra barikādes ir būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Janvāra sākumā mūžībā devusies Latvijas un pasaules basketbola leģenda Uļjana Semjonova. Atmiņā vairākas tikšanās ar šo īpašo, ļoti sirsnīgo sportisti gan  Latvijas Olimpiskās komitejas ēkā – vēl Elizabetes ielā -, gan Daugavas sporta namā, gan mūsu skolā. Draudzība ar Uļjanu Semjonovu sākās, kad uzzinājām, ka tagadējā mūsu skolas ēkā, kas agrāk bija 7. pamatskola,  mācījusies arī Uļa. Atbraucot no Latgales, skola Graudu ielā 21  bija viņas pirmā skola Rīgā. No Uļjanas Semjonovas varējām daudz mācīties: “Mazotnē man ģimene mācīja katru iesākto darbu paveikt godīgi, ar pilnu atdevi un līdz galam.”

Mūsu atmiņās kāds neaizmirstams notikums… “Pamazām tuvojas Andersena dzimšanas dienas svinību kulminācija – 1. aprīlī Kopenhāgenā. Andersena vēstnieki visā pasaulē saņem oficiālos ielūgumus vērienīgajai ballei, kurā būs ievēroti īpaši drošības pasākumi, jo uz to sabrauks prezidenti, filmu zvaigznes, sportisti – visi, kas, Andersena līdzībās runājot, pieder lepno puķu dārzam.”  Tā savā grāmatā “Sīlis spoguļstiklā” raksta Nora Ikstena.

2005. gadā Nora bija pasaku karaļa Andersena vēstniece Latvijā. Februārī, mūsu skolas dzimšanas dienā, aicinājām rakstnieci ciemos. Pasaku vēstniece ieradās kopā ar Dānijas Kultūras institūta vēstnieku, viņa ģimeni. Skolēni bija iestudējuši Hansa Kristiana Andersena pasaku “Īkstīte”. Šo dienu Nora Ikstena attēlojusi esejā “Mārpuķīte”, iepriekš minētajā grāmatā. “22. februāris bija parasta auksta ziemas diena. Mēs bijām aicināti uz Nedzirdīgo bērnu skolu, lai noskatītos “Īkstītes” iestudējumu. Līdz ar Andersena jubileju skola svinēja arī savu dzimšanas dienu. … bērni kā jau bērni ir saposušies brīnišķīgos pasaku tērpos, priecīgi satraukti rāda cits citam zīmes, un izrāde var sākties. Viņi, šīs mazās mārpuķītes, kuriem liegts dzirdēt un runāt, rāda mums stāstu par meitenīti, kura piedzima no puķes. Mums, zālē sēdošajiem, kaklā kāpj kamols…”

Gatavošanās Ziemassvētkiem vienmēr satraucošs laiks. Kur atrast eglīti? Kā to rotāt? Kā iepriecināt sev tuvos un mīļos cilvēkus? Kādas dziesmas, dzejoļus skandēt? Šogad mums skolā savs Ziemassvētku stāsts. Katra klase piedalījās kopīgas grāmatas veidošanā. Svētki bija veltīti Latviešu grāmatas 500. gadskārtai. Interesanti, ka pirmais iespiestais teksts latviešu valodā tapis 1525. gadā. Tāpat leģenda vēsta, ka 1510. gadā Rīgā pirmo reizi izrotāta Ziemassvētku eglīte. Svētkus vadīja skolotāja Lilita Gedroviča.