Notikumi

Mēs – skolas muzejnieki, Rainis un Aspazija Jūrmalā

“Jūrmalas pilsētā ir daudz vietu, kuras saistītas ar Aspazijas un Raiņa dzīves radošā darba notikumiem”.

19. septembrī mēs – skolas muzejnieki Rihards K., Alens, Romāns, Ronalds, Rozālija, Marta, Izabella, skolotājas Inguna un Agra, A.Čaka muzeja direktore Antra Medne un es Rihards M. braucām ekskursijā. “Jūrmala jau 19. gadsimtā bija pievilcīga atpūtas vieta, ko īpaši bija iemīļojušas radošas personības. Arī dzejnieki Rainis un Aspazija”.

Mūsu klases skolēni zina R.Paula dziesmu “Aicinājums’’ ar Aspazijas vārdiem un J.Lūsēna ‘’Karoga dziesmu’’ ar Raiņa vārdiem, tagad mācāmies dzejoli ‘’Sludinājums avīzē’’ no Raiņa dzejoļu krājuma ‘’Puķu lodziņš’’, tāpēc gribējām zināt kā dzīvoja un strādāja dzejnieki. Jūrmalā bijām Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā Majoros, Aspazijas mājā Dubultos, aplūkojām Aspazijas pieminekli, Raiņa priedes, Mellužu vasarnīcu ‘’Pēperkoka namiņš’’ Pumpuro, Raiņa un Aspazijas vasarnīcu J.Pliekšāna ielā .

  Sakām lielu paldies Raiņa un Aspazijas vasarnīcas muzeja vadītājai Astrīdai Cīrulei par viesmīlību,  interesanto stāstījumu, Aspazijas mājas darbiniekiem un A.Čaka muzeja direktorei Antrai Mednei par interesantajiem faktiem lielo dzejnieku dzīvē un daiļradē. Atrodiet laiku arī jūs Rainim un Aspazijai!

Skolas muzejnieks Rihards Medenis
Skolotāja Inguna Poga

Mācību procesa aktualitātes

2019./2020. mācību gadā skola turpina aktīvu dalību Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā Skola2030”. Iepriekšējā mācību gadā mūsu pedagogi piedalījās dažādos semināros un lekcijās, dalījās un uzklausīja citu skolu pieredzi par dalību projektā, organizēja starptautisku konferenci, vadīja atklātās stundas, aprobēja projekta izstrādātos mācību materiālus un sniedza atgriezenisko saiti. Arī šogad piedalīsimies citu skolu organizētajās konferencēs par Kompetenču izglītības satura ieviešanas gaitu, turpināsim ieviest Kompetencēs balstītu izglītības saturu skolā, aprobējot mācību materiālus savās stundās, piedāvājot skolēniem radošu, interesantu un izglītojošu mācību procesu. Turpinām mācīties un pilnveidot zīmju valodas prasmes. Šogad skolēniem korekcijas un rehabilitācijas programmā ir palielināts zīmju valodas stundu skaits – 2 stundas nedēļā. Arī šajā mācību gadā piedāvājam pilnveidot saziņas vidi ģimenē un apgūt latviešu zīmju valodu kopā ar surdotulku Lauru Zeltiņu.

Justīne Smuļķēviča

“Latvijas skolas soma”

Programma „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu un dod iespēju klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā, arhitektūrā, dizainā un kino), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas. (https://www.lv100.lv/programma/latvijas-skolas-soma/)

2019./2020.gada 1.semestra iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pasākuma mērķis: Āraišu arheoloģiskais parks- iepazīšanās ar vienu no Latvijas izcilākajām kultūras vērtībām: seno latgaļu dzīvesveidu, senceltnēm un senlietām no akmens un bronzas laikmeta, Āraišu kultūrvēsturisko ainavu, folkloru, viduslaiku pils drupām, Āraišu vējdzirnavā un Āraišu luterānu baznīcu.

Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas izglītojamie 2019.gada 18.septembrī apmeklēja Āraišu arheoloģisko parku, kur gida pavadībā iepazinās ar Āraišu ezerpilī atklātajām senceltnēm un senlietām, kas raksturo seno latgaļu dzīvesveidu. Jaunāko klašu skolēni piedalījās izglītojošā programmā “Darbinām pirkstiņus senos laikos”, kur nodarbības laikā katrs skolēns varēja pagatavot kādu rotājumu.

Skolēni arī apskatīja  Āraišu kastellas tipa viduslaiku pils drupas (pils pastāvējusi no 14.gadsimta līdz 17.gadsimta sākumam), kas atrodas Āraišu ezerā krastā un Āraišu vējdzirnavas jeb Drabešu muižas vējdzirnavas, kas celtas 19. gadsimta vidū.

 Mācību ekskursijas nobeigumā skolēni apskatīja Āraišu luterāņu baznīcu, kura celta ap 1225.gadu. 

I.Čekstere,

iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore 

(pasākuma  foto )

 

Starptautiskas sacensības – iespēja gūt starptautisku pieredzi

2019. gada  9. jūnijā Latvijas Paralimpiskās komitejas delegācija devās uz Brno (Čehija), lai piedalītos Eiropas invalīdu sporta festivālā – Emil Open 2019. Eiropas invalīdu sporta festivālā piedalījās 18 valstu sportisti. Latvijas komandas sastāvā bija 21 dalībnieks, tai skaitā, 3 mūsu skolas pārstāvji – peldētāji Violeta Lesčinska, Emīls Balodis un treneris Jevgēņijs Puhovs.
Latvijas komanda Boccio treneres Undīnes Gudinas vadībā piedalījās  boccio, bocce, galda tenisa un peldēšanas sacensības.
Tika izcīnītas 6 medaļas – peldēšanā: 3 zelta un 1 sudraba, galda tenisā: – 1 sudraba un boccio pārim 1 bronzas medaļa.
Violeta Lesčinska ar ievērojami uzlabotiem personīgiem rekordiem 50 m peldēšanā uz muguras:  44,18 un 100 m uz muguras – 1.38,87  izcīnīja 2 zelta medaļas.
Emīls Balodis arī ar personīgiem rekordiem 50 m brassā-37,75 ieguva zelta medaļu, bet 100 m brasā bija jāsamierinās ar sudraba medaļu -1.27,03.
Apsveicam ar panākumiem, lai tā ir motivācija turpmākam darbam!

Augšējā foto:  Latvijas vēstniece Čehijā Gunta Pastares kundze, J.V. Puhovs, E. Balodis un V. Lesčinska.

 

 

Iniciatīva “Latvijas skolas soma”

“Latvijas skolas soma”- valsts simtgades dāvana visiem Latvijas skolēniem.

2019.gada 30.maijā visi skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros organizēti devās uz Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvete, kur apskatīja priežu dižsilu, kur dažu koku vecums tuvojas 300 gadiem, apskatīja parkā izvietotās koka skulptūras, kas atveido rakstnieces Annas Brigaderes pasaku lugu varoņus, pabija Pasaku mežā, Rūķīšu mežā un Atrakciju laukumā, uzkāpa koka skatu tornī un apmeklēja Tērvetes tauriņus. (foto)

 

Lieldienu raibā nedēļa

Mūsu skolā notika krāsainā nedēļa.

Katru dienu bija jāapģērbjas  dažādu krāsu drēbēs.
Gan skolēni, gan skolotāji skaisti un radoši  izpaudās –  dažādu krāsu un stilu apģērbs.

Visi bija sajūsmā par šo aktivitāti!
Visas nedēļas garumā  starpbrīžos skolēnu pašpārvaldes pārstāvji vēroja, fotografēja, un fiksēja rezultātus tabulā.


Skolēnu un skolotāju vērtējums pa dienām.

1.vietā – sarkanā krāsa – 200 punkti
2.vietā – brūnā krāsa – 145 punkti
3.vietā – džinsu apģērbi – 138 punkti

Vismazāk punktus ieguva  rūtainie apģērbi.

Aktivākie skolēni

1.vieta – Rozālija Grabeža (3.a kl.)
2.vieta – Evelīna Sondore (2.a kl.)
3.vieta – Alise Āre (1.a kl.)

Aktīvakie skolotāji 
1.vieta – skolotāja Aiga Rikmane
2.vieta – skolotāja Vija Šika
3.vieta – Velga Lielnora

Apsveicam! 

17.aprīlī notika lieldienu pasākums. olu ripināšana, olu kaujas, rotaļas.  Šajā laikā visi  priecājās  un baudīja krāsainību!

(foto)

2.starptautiskās sacensības peldēšanā nedzirdīgiem bērniem un jauniešiem Varšavā (Polija) 12. – 14.04.2019

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem delegācija devās uz starptautiskajām sacensībām Polijā 15 dalībnieku sastāvā.

2. starptautiskajās peldēšanas sacensībās nedzirdīgiem bērniem un jauniešiem startēja peldētāji no 9 valstīm, kopskaitā 15 komandas – Polija – 4 komandas, Baltkrievija – 2, Ukraina – 3, Spānija, Grieķija, Kazahija, Zviedrija, Čehija un Latvija.

Sacensībās startēja  201 dalībnieks  četrās vecuma grupās vecuma no 7 līdz 18 gadiem. Jāatzīmē fakts, ka lielo valstu komandās pārsvarā bija šo valstu nedzirdīgo sporta skolu audzēkņi.

Latvijas komandas sastāvā  daudzi peldētāji startēja pirmo reizi un jaunākajās grupās.

 Individuāli tika izcīnītas 2 medaļas – 1 sudraba – A. Rebuks – 100 m distancē uz muguras un 1 bronzas – E.O. Balodis – 10 m brassa distancē.   Varēja būt arī  vairāk, taču tehniskas kļūdas pagriezienos, kā arī vairākkārtīgi izcīnītas 4. vai 5.vietas to nesekmēja. Vairāk vērības treniņos jāvelta  tehnikai un arī lielākai slodzei, protams, treniņu apmeklējumam. Labākie komandā bija: E.O. Balodis 3.v.100.brassā un 4.v.-50 m brassā; V. Lesčinska – 2 reizes 5.v- 50 un 100 m uz muguras, 6.v.-50 m brassā un 3 reizes 8.v.; M. Bergmanis – 4.v.100 m brassā, 5.v.-100 m kompleksā un 6.v – 50 m brassā; M.P. Sprudzāne – 5.v.100 m brassā, A.L. Koreņika – 2 reizes 6.v. 50 un 100 m uz muguras.

 Jāuzteic arī jaunais peldētājs A. Gruntmanis, kurš spēja izcīnīt 10. vietu 25 m brīvā stila distancē 25 peldētāju konkurencē savā vecuma grupā.

 4 x 50 m brīvā stila stafetē:  1. komanda – V. Lesčinska, A.L. Koreņika, K. Kraze un M. Bergmanis izcīnīja 5. vietu. 2. komanda – M.P. Sprudzāne, M. Ozola, E.O. Balodis un A. Rebuks ierindojās 6.vietā.

 4 x 50 m kompleksā stila stafetē arī tika izcīnīta 5.vieta. To paveica V. Lesčinska, E.O. Balodis, M. Bergmanis un A.L. Koreņika.

Daudzi peldētāji ievērojami uzlaboja savus personīgos rezultātus.

    Paldies par sekmīgiem  startiem!

Sacensības ļoti vērtīgas gan savu mācību – treniņu darba novērtēšanā, gan jaunu atziņu iegūšanā. Skolēniem tika dota iespēja sevi apliecināt un integrēties citu valstu nedzirdīgo vidē.

Liels paldies skolas vadībai par doto iespēju jaunajiem peldētājiem sevi apliecināt sacensībās un gūt motivāciju turpmākam produktīvākam treniņu darbam!                      

(foto)                 Peldēšanas treneris  J.V. Puhovs

Jauna pieredze – robotika!

Mūsu skolā tika rīkotas robotikas nodarbības sākumskolas skolēniem pēc izvēles. Tā kā gribētāju bija vairāk kā nodarbību, tad tika nolemts katram izglītojamajam dot iespēju vismaz vienu reizi piedalīties.  Nodarbības notika ārpus skolas, Brīvības gatvē 224, SIA “Robo hub” telpās. Nodarbības norisinājās vienu reizi nedēļā, ceturtdienās, no plkst. 15.00 – 16.10. Skolēni apguva dažādu robotu konstruēšanas prasmes un iepazinās arī ar robotu programmēšanas pamatiem. Bērni strādāja ar Wedo 2.0 education komplektiem un programmēja ar planšetdatoriem.

Nodarbības vadīja surdotulks Pēteris Aleksandrovs, kurš pats arī strādā šajā jomā. Nodarbībās papildus piedalījās kāds no klases skolotājiem un surdotulks Ilva Cibuļska.

Bērni bija ļoti uzmanīgi un ieinteresēti – ļoti patika programmēt un apgūt jaunas zināšanas citā jomā, kas varētu palīdzēt nākotnē atrast labu darbu tehniskā sfērā vai patīkamu hobiju brīvajam laikam. Robotu konstruēšana un programmēšana attīsta loģisko domāšanu un vizuālo uztveri. Bērni ar prieku iesaistījās diskusijā nodarbību laikā un uzmanīgi, cītīgi centās izpildīt visus skolotāja dotos uzdevumus.

Paldies vecākiem, kuri piekrita dot iespēju saviem bērniem izmēģināt kaut ko jaunu! Paldies skolas vadībai un robotikas skolai SIA “Robo hub” par iespēju novadīt nodarbības! Paldies skolotājiem un surdotulkiem par ieguldīto laiku un vēlmi veikt šīs nodarbības! 

P.Aleksandrovs, surdotulks

 

 

“Zaļā josta”

Lai motivētu sabiedrību samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un rastu efektīvas, ilgtspējīgas, modernas un gaumīgas alternatīvas tradicionālajiem iepirkuma maisiņiem, “Zaļā josta” šogad rīko radošo konkursu “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!”.

Konkursa dalībniekiem ir ne vien jāpagatavo, beta arī jāprot prezentēt savas oriģinālās, dizainiski skaistās un praktiskās idejas, kā mājas apstākļos iespējams darināt videi draudzīgas somas un maisiņus. Mūsu skolas skolēni “Zaļās jostas” konkursā piedalās ar pašdarinātu iepirkuma maisiņu kolekciju “Katrai auduma strēmelei var atrast pielietojumu”.

4.aprīlī notika konkursa Pierīgas reģionālā kārta. 44 komandas no Rīgas, Pierīgas un Zemgales reģiona skolām un interešu izglītības centriem prezentēja savu veikumu. Žūrija vērtēja ne vien pagatavoto darbu kvalitāti, bet arī skolēnu prasmi prezentēt savas idejas un ierosinājumus, kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu ikdienā.

Mūsu skolas meiteņu prezentācija ieguva Simpātiju balvu un žūrijas speciālo balvu par ļoti kvalitatīvas somu kolekcijas radīšanu.

Paldies skolotājai Mairai Bružei par atbalstu prezentācijas sagatavošanā zīmju valodā un aktīvu līdzdalību šajā projektā.

Republikas fināls notiks 26.aprīlī Modes un Izklaides centrā “Rīga Plaza”, kur skatītāji varēs aplūkot arī mūsu meiteņu darinātos iepirkuma maisiņus. 

Skolotāja Raita Stepāne

49. Baltijas valstu nedzirdīgo skolēnu spartakiāde

Laika posmā no 22.-24. martam Rīgā norisinājās 49. Baltijas valstu nedzirdīgo skolēnu spartakiāde 5 sporta veidos. Šajās sacensības startēja arī Poznaņas nedzirdīgo skolas jaunie peldētāji no Polijas, līdz ar to peldētājiem bija dubultvērtējums – gan starptautiskā, gan Baltijas mērogā. Sacensības risinājās Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem, Rīgas Praktiskās estētikas skolas un Rīgas 95.vidusskolas sporta bāzēs.

Pasākuma laikā paveiktais:  Peldētāji startēja ļoti labi, izcīnot komandu vērtējumā I vietu, sasniedzot daudz personīgos rekordu, līdz ar to gūstot gandarījumu par ieguldīto darbu. Jāatzīst arī tas, ka skolā sekmīgi notiek paaudžu maiņa, jo liels īpatsvars bija tieši jauno peldētāju.

Individuāli tika izcīnītas 19 medaļas /7Z, 8S , 4Br /  un uzvara meiteņu stafetē 4×50 m brīvajā stilā.

Labākie komandā bija:  A. Vazdiķis – 4 /4,0,0/, V. Lesčinska – 4 /1,2,1/,  M.P. Sprudzāne – 2/1,1,0/, K. Kraze – 2/0,2,0/,  E.Balodis un A. Rebuks – 2/0,1,1/, A. Intsone un  A. Koreņika pa 1 /1,0,0 /, E. Balode – 1/0,0,1/.  Komandām: 1. Latvija – 220 p., 2. Lietuva – 201p., 3. Igaunija – 120p.

Īpaši jāatzīmē  Arta Vazdiķa veikums, kurš komandas interesēs startēja sev neierastā distancē – 50 m brasā un, uzstādot jaunu republikas nedzirdīgo rekordu -35,15, spēja uzvarēt. Faktiski viņš bija šo sacensību augstvērtīgākais un labākais sportists. Apsveicam un paldies par startu!

I vietu komandām izcīnīja arī galda tenisisti, kuri uzvarēja Lietuvu ar 10:8 un Igauniju ar 12:6. Lietuva uzvarēja Igauniju 11:7, izcīnot otro vietu. Mūsu komandā spēlēja: M. Zēmele, E. Balode, D. Viļuma, P. Kalniņš, R. Liepiņš, A. Rasmuss. Individuāli Ralfs Liepiņš izcīnīja 1.vietu, atstājot komandas biedru P. Kalniņu otrajā vietā. 3.vietu spēja izcīnīt M. Zēmele. Apsveicam!

2.vietā ierindojās dambretes komanda, kura ar 2,5 pret 1,5 uzvarēja Lietuvu, bet ar 1:3 zaudeja Igaunijai, Igaunija: Lietuva 2;2 un līdz ar to Igaunijas triumfs.

Arī šahā Igaunija spēja uzvarēt – ar Latviju 3:1 un ar Lietuvu 2:2. Lietuva pret Latviju –  3:1 un mums trešā vieta.

Ar trešajām vietām  bija jāsamierinās basketbola komandām, kurās spēlēja   gados ievērojami jaunāki un nepieredzējuši spēlētāji.

Visu veidu kopvērtējumā  Latvijai un Lietuvai vienāds punktu skaits – 24. Arī izcīnītās 1.vietas komandām vienādas, taču otrās par vienu vairāk Lietuvai, kas arī noteica galīgo iznākumu par labu tai. Igaunijai kopvērtējumā 22 punkti.

Sacensības ļoti vērtīgas gan savu mācību – treniņu darba novērtēšanā, gan jaunu atziņu iegūšanā. Skolēniem tika dota iespēja sevi apliecināt, integrējoties  citu valstu nedzirdīgo vidē.   

Ievērojamu ieguldījumu sacensību organizēšanā sniedza Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa ar

savu kolektīvu, Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija – prezidente Iveta Kraze, Rīgas 95.vidusskolas peldbaseina kolektīvs – direktore

Aleksandra Žezela, Rīgas Praktiskās estētikas skola. Finansiālu atbalstu sniedza Baltijas bērnu fonds un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

    Liels paldies par ieinteresētību un atbalstu  nedzirdīgu bērnu fiziskajā un garīgajā attīstībā!

                          Sacensību galvenais tiesnesis   J.V. Puhovs

Starptautiskās sacensības peldēšanā

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem atklātās starptautiskās sacensības peldēšanā risinājās Rīgas 95.vidusskolas peldbaseinā laikā no 21. -22. martam.

 Šogad sacensībās startēja  Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem,  Rīgas 1. SIPS, R 5.SIPS,  R 66.V, Gaismas IPS, Polijas- Poznaņas UMKSN, Igaunijas-Tartu un Tallinas, Lietuvas – Viļņas un Kauņas nedzirdīgo skolu komandas, Rīgas Strazdumuižas neredzīgo bērnu internātvidusskolas komanda, Latvijas invalīdu peldēšanas federācijas un  Jūrmalas SIPS – kopskaitā  142 dalībnieki- 59 meitenes un 83 zēni. Sacensību gaitā tika pārbaudīti mācību – treniņu darba rezultāti, veikta darba analīze. Dota iespēja bērniem veicināt aktīva- fiziska dzīves veida pielietošanu brīvajā laikā, popularizējot peldēšanas sportu kā aktīvu un dzīvei nepieciešamu iemaņu iegūšanas iespēju.

Skolēnos veicināta patriotisko jūtu audzināšana, aizstāvot savas skolas un valsts godu.

  Sacensības risinājās labā emocionālā gaisotnē ar teicamu tiesnešu darbību, labi iekārtotā sporta bāzē. Uzvedība un sportiskā attieksme sacensību laikā laba. Protestu nebija.

          Medaļas izcīnīja individualajā vērtejumā Rīgas internātvidusskolai = 41/ 14 Z, 25 S, 12 Br /. Lietuvai – 10 /3, 6 , 1 /. R66.V-9 /3,4,2 /.  R 66.SIPS– 8 /3 ,1, 4/ ,Poznana-5/4,0,1/,  Gaismas IPS -5,2,3/, Igaunija- 4/1,0,3/,Valmiera –  3 /2,0,1/, Srazdumuiža- 2/,0,1,1/, Jūrmala- 1/0,1,0/.

Stafetēs dominēja Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem un Lietuvas pārstāvji.

    Sacensībās labus rezultātus uzrādīja  Artis Vazdiķis un Artis Ozols. No jaunajām peldētājām jaatzīmē Violeta Lesčinska, Amanda Intsone, Melisa Pērla Sprudzāne un Anna Linda Koreņika un no zēniem Kristofers Kraze un Emīls Balodis.    Pēc sacensībām tika noteikta peldētāju  izlases komanda startam 49. Baltijas republiku nedzirdīgo skolēnu spartakiadē, kas risinājās no 22.-24. martam Rīgā.

    Labākajiem – cītīgākajiem peldētājiem tiks dota iespēja aprīļa vidū  piedalīties starptautiskās jaunatnes peldēšanas sacensībās Polijā – Varšavā.

    Lai veicas mācībās un treniņos!

Paldies par doto iespēju organizēt šādas, ļoti nepieciešamas sacensības. Sacensības risinājās ciešā sadarbībā ar RD IKSD Sporta daļu un LBJISF.

Sacensību galvenais tiesnesis     J.Puhovs

 

Marta konference Rīgā

2019. gada 14. martā Starptautiskā metodiskā konference “Iespēju dažādība bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītošanā”  Rīgas internātvidusskolā bērniem ar dzirdes traucējumiem sapulcināja 88 dalībniekus no Rīgas vispārizglītojošajām un speciālajām pirmsskolām un skolām, kolēģus no Valmieras un Daugavpils, lektorus no Liepājas Universitātes un Latvijas Bērnu dzirdes centra, draugus no Lietuvas un Igaunijas skolām.

Konferences mērķis bija iepazīt citu skolu pieredzi bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītošanā: mācīšanā un audzināšanā, un pastāstīt par skolas paveikto Kompetenču projektā un bilingvālisma principu īstenošanā.

Lietuvas kolēģi stāstīja par sociāli emocionālās izglītības principiem un kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeju savā darbā, Paņevežas skolas pārstāvji iepazīstināja, kā viņi izmanto skolas apkārtni mācību darbā, savukārt Igaunijas kolēģes no Tartu Hiie skolas pastāstīja par pozitīvas uzvedības veidošanas metodi – PAX Good Behavior games.

Liepājas Universitātes profesore Dina Bethere iepazīstināja ar augstskolas veikumu Kompetenču projektā, sagatavojot mācību līdzekļus bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Savukārt Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītājas dr.S.Kušķes teiktais par to, ka 40% pacientu līdzās dzirdes traucējumiem ir vēl citi, rosināja uz dziļām pārdomām par nepieciešamo atbalstu mācību procesā.

Konferences otrajā daļā – darbnīcās – mūsu skolas skolotāji dalījās pieredzē par paveikto Kompetenču projekta pieejas īstenošanā sākumskolā un pamatskolā, sociāli emocionālajā  audzināšanā, simbolu programmas WIDGIT izmantošanā. Paralēli tam Rīgas Raiņa 8. vakara maiņu vidusskolas, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra, “Dzintariņa” un Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra kolēģi iepazīstināja ar savu darbu.

No sirds pateicos visiem konferences dalībniekiem par vēlmi un interesi piedalīties un uzstāties! Paldies par draudzīgām sarunām un tikšanos!

2019. gada 26. aprīlī – skolas Vecāku dienā – piedāvāsim izglītojamo vecākiem iespēju iepazīt mūsu veikumu.  foto

K.Pauniņa
Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore

Lepojamies

Aizvien lepojamies ar mūsu skolēnu un skolotāju panākumiem vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursos.

Rīgas pilsētas konkursā “Visa mana grezna rota” interešu izglītības programmu audzēkņu vidū 2. vieta 8. klases izglītojamai Janai Švānei, bet atzinība 8. klases izglītojamajai Martai Ozolai. Paldies skolotājām Mairitai Dambergai un Gunai Priedei!

Savukārt skolotājas Raitas Stepānes audzēknes Estere Gabrāne, Melisa Pērla Sprudzāne un Adelīna Smirnova piedalījās 15. atklātajā mājturības un tehnoloģiju olimpiādes 2. posmā. Atlasi izturēja un  finālā piedalīsies Melisa un Adelīna. Turēsim īkšķus!

Apsveicam, priecājamies un novēlam arī turpmākus radošus panākumus!

K.Pauniņa,
skolas direktore

25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Tieši pirms 70 gadiem, 1949.gada 25.martā, uz Sibīriju no Latvijas izsūtīja 42 000 cilvēku. Pieminot izsūtītos, mēs – 4.klases skolēni – Katrīna, Marta, Izabella, Rozālija, Alens, Rihards K., Romans, Ronalds un es – Rihards M.,  kā arī skolotājas –  Jolanta Tauriņa, Inguna Poga, skolas direktore Kristiāna Pauniņa un mūsu skolas draugs – mākslinieks Vilipsōns braucām uz Šķirotavas staciju. Tur mākslinieka  Vilipsōna veidotais piemineklis aizvestajiem. No Šķirotavas stacijas lopu vagonos 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25. martā  aizveda tūkstošiem latviešu. Arī Ilzes kundzi, kuru satikām piemiņas vietā. Ilzei 1949.gadā bija tikai  9 gadi.

“Braucot uz Sibīriju, katra bērna sapnis bija nokļūt pie vagona lodziņa,” tā Ilzes kundze, skatoties uz pieminekli. Spilgtā atmiņā skumjie, pielijušie, neizbraucamie Sibīrijas ceļi, kā arī skaistās acālijas…

Paldies Ilzes kundzei un māksliniekam Vilipsōnam par kopīgo brīdi 2019.gada 25.martā!

Skolas muzejnieks Rihards Medenis
Skolotāja Inguna Poga

foto

 

Skolai dzimšanas diena

21.februārī mūsu skolai 179.dzimšanas diena. Visi pulcējāmies Svinību zālē. Skolēni dejoja, melodeklamēja dziesmas “Aicinājums” (Aspazijas vārdi, R. Paula mūzika) un “Karoga dziesmu” (Raiņa vārdi, J. Lūsēna mūzika).
1.klases skolēni deklamēja pašu sacerētu dzejoli:

“Skola, tu esi mana,
Skola – te draugu daudz…”

Skolas lielie muzejnieki Armands Zeimulis, Paula Marija Znatnaja  un Kārlis Melderis kopā ar skolotājām Ingunu Pogu un Veroniku Dzalbi bija sagatavojuši prezentāciju – mūsu skola Latvijas simtgadē. Gaidot svētkus, mūsu klases biedri Rozālija Grabeža rakstīja ielūgumus, Rihards Knostenbergs zīmēja  dažādas skolas dzīves ainas.
1.klases skolēna Almāra Turkera Engima zīmējums rotāja svētku afišu un dzimšanas dienas konfektes. Svētku konfektes tapa sadarbībā ar skolotājām Gunu Martinu, Gunu Priedi, Raitu Stepāni.

 

 

 

 

      Svētkus vadīja skolotāja Juta Gintere, deju un dziesmas – skolotāja Aiga Rikmane, fotografēja  skolotājas Agra Mitrone un  Jekaterina Zaharčenko.  Svinību runas tulkoja skolotāja Justīne Smuļkēviča.

     

Šajā dienā pie mums ciemos bija skolotāja Guna Jakušonoka,  profesore Aīda Krūze, māksliniece Ieva Jurjāne. Paldies ciemiņiem par interesantajām svētku runām un dāvanām!  

 

      Svētku dienā saņēmām lielu vēstuli no Rīgas Latviešu biedrības nama direktora Gunta Gailīša. Tur apsveikuma vārdi: “Stāvi stipri, strādā droši!” Paldies par vēlējumu!

      Sveicam visus skolēnus, skolotājus, skolas darbiniekus mūsu skolas 179.dzimšanas dienā! 

4.klases skolēni – skolas muzejnieki Rihards Medenis,
Katrīna Vidnere,
Marta Knostenberga
kopā ar sk. Ingunu Pogu

 

 

Trīs ziemas dienas Gaismas pilī – LNB

Draudzīgā aicinājuma nedēļā, kad vārda dienu svin Kārļi, tālajā 1935. gadā toreizējais Latvijas valsts vadītājs Kārlis Ulmanis rakstīja aicinājumu dāvināt savām skolām un bibliotēkām ko vērtīgu, piem., grāmatu…

Draudzīgā aicinājuma nedēļā mums bija iespēja redzēt, izstaigāt visus bibliotēkas stāvus un it kā aptaustīt bibliotēku …

Cauri puteņiem uz mūsu Gaismas pili 29.01. devās sākumskolas bērni. Vecāko klašu grupai 30.01. – saules pilna diena ar skatu uz Rīgu no 12. stāva. Vidējo klašu skolēnus uz bibliotēku 31.01. pavadīja sarmā mirdzoši koki.

LNB jau 5-to gadu mājo eiropeiski modernā ēkā, ko projektējis Gunārs Birkerts –pasaulslavens arhitekts, tomēr mūsējais, latvietis, Gaismas pils autors.

Domāju – katrs atklāja ko savu lielajā bibliotēkā : cits mazāko (5mm) grāmatiņu, cits – lielo, grezni iesieto “Terra Mariana 1186-1888”  unikālā albuma “Terra Mariana” jeb „Marijas zeme” (faksimilizdevums – oriģināla kopija).

Albuma oriģināls glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā Romā. “Terra Mariana 1186-1888” – Latvijas vēsturei veltītais albums – izgatavots tikai vienā eksemplārā.

Ieraudzījām leģendāro Dainu skapi  (iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā). Skapī glabājas Krišjāņa Barona mūža darbs – ap 270 000 tautasdziesmu lapiņu.

Ekskursija veda pa visiem stāviem, kuri katrs ir savā krāsā atbilstoši Latvijas lata papīra naudaszīmju krāsām. Latvijas lati bija mākslinieciski augstvērtīgas, starptautiski novērtētas latu banknotes.

Savukārt 12. stāvā apskatījām arhitekta studiju. Šeit stāstīts par G. Birkerta profesionālajiem sasniegumiem –meistara skices, darba piezīmes, projektu maketi.`

Tautas grāmatu plauktā (5 stāvu augstumā) esam ielikuši savu grāmatu –   “Latvju dainas un pasakas zīmju valodā”,(Latvijas Nedzirdīgo savienības izdevums1998. gadā.)Grāmatas vēstījumu jeb stāstu rakstīja skolotāja,Atzinības krusta kavaliere, Zigrīda Zagurilo

″Grāmata nav nedzīvas lapas, bet dzīvas domas, kas uzrunā mūs gan laikā, gan telpā.
Mūs grāmata var uzrunāt dažādi – izlasot vārdus, vai vizuāli parādot tās saturu zīmēs.
Šī grāmata runā gan no dzirdīgu, gan no nedzirdīgu cilvēku dvēseles dvēselei, no sirds sirdij, jo ar dainām un pasakām mēs iepazīstam savas tautas gudrību un spēku.
Priecājos, ka man tika dota iespēja piedalīties grāmatas tapšanā, bet vēl vairāk priecājos, ka grāmata nonāks Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktā.″

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem skolotāja Zigrīda  Zagurilo

Paldies  LNB gidēm Signei un Lienei, Jutai un Aivai!

Paldies skolotājām: Ritai, Veronikai, Annai, Justīnei, Aigai, Olgai, Jolantai, Jūlijai, Gunai, un surdotulkam Pēterim!

LNB gidi teica tā: 

    JUTA:  Man patiess prieks, ka Jums un Jūsu skolas audzēkņiem patika LNB apmeklējums.

 Gan es, gan arī Signe, Liene un Aiva sakām lielu paldies, ka bijāt pie mums ciemos, ka iepriekš jau bērniem bijāt stāstījuši par to, ko viņi varēs pie mums redzēt un uzzināt. Varam teikt tikai vislabākos vārdus un atsauksmes. 

    SIGNE UN LIENE: Mēs neko sliktu par bērniem nevaram teikt, tādi paši kā no citām skolām. Mums patika vadīt ekskursijas! 

    AIVA: Paldies, strādāt ar šiem bērniem bija ļoti interesanti, mazliet jocīgi, ka tu uzdod jautājumus, bērni atbild zīmju valodā un tev ir jāgaida, ka tev iztulko. Bija jāatceras un jāpiedomā pie tā, ka viņi visu uztver vizuāli un grib visu aptaustīt. Bet visumā bērni kā jau bērni. Kā jau visās grupās, bija bērni, kam viss interesēja un bija tādi,  kam likās nekas neinteresē. Bet tas ir normāli un tā tas ir arī grupās ar dzirdīgiem bērniem.  Paldies surdotulkam Pēterim, ar kuru es sadarbojos jau otro reizi, jo viņš nāca mācīties pie mums ar savu pasniedzēju no koledžas un kursa biedriem. Labprāt gaidām Jūs ciemos citreiz. 

Bibliotekāre, skolotāja Benita Plinta 

(foto)

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem sportistu sekmīgie starti starptautiskajās nedzirdīgo sacensībās Polijā

9   MEDAĻAS UN  3 JAUNI  REKORDI –
VELTĪJUMS   LATVIJAS  100 GADEI

          Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem delegācija devās uz starptautiskajām sacensībām Polijā 18 personu sastāvā – 2 pedagogi un 16 skolēni.
J.Sikorska piemiņas memoriālā startēja 6 valstu komandas: no Polijas – 4 komandas, un pa vienai no Baltkrievijas, Kazahstānas, Ukrainas, Maskavas un Latvijas, kopā 9 komandas.
Sacensībās startēja  90 dalībnieki – 46 sievietes un 44 vīrieši.
Latvijas komandas sastāvā  daudzi peldētāji startēja pirmo reizi un gados jauni, jo sakarā ar Latvijas  100. gadu jubilejas svinībām 5 spēcīgākie peldētāji bija iesaistīti svētku organizēšanā Latvijas Nedzirdīgo savienībā un sacensībās nepiedalījās.

Latvijas komanda sacensību kopvērtējumā izcīnīja 5. vietu.  Individuāli tika izcīnītas 9 medaļas – 1 zelta, 2 sudraba, 6 bronzas un 1 gandarījuma medaļa.  Medaļas izcīnīja 4 skolēni no 16.  Labākie komandā bija: A.Vazdiķis – 4 /1Z,2S,1Br/,  K.Melderis -3 /0,0,3,/  E.Balodis – 2 /0,0,2/. Bez tam tika gūta 1 gandarījuma balva mūsu jaunākajai deviņgadīgajai peldētājai Tīnai Siliņai. Labs pieteikums mūsu jaunajām peldētājām nākotnē. Tika uzstādīti 3 jauni Republikas nedzirdīgo rekordi – to paveica:
  A.Vazdiķis – 100 m uz muguras -1.04,48; 50 m brīvā stilā 25,24; un 100 m brīvā stilā – 55.00.
            Arī pārējie peldētāji startēja ļoti labi, sasniedzot daudz personīgos rekordus, līdz ar to gūstot gandarījumu par ieguldīto darbu. Jāatzīst arī tas, ka skolā sekmīgi notiek paaudžu maiņa, jo liels bija tieši jauno peldētāju īpatsvars.

Lai peldētājiem veicas mācībās un treniņos!  Novēlu veiksmīgu Jauno -2019. gadu!

Liels paldies par doto iespēju RD IKSD un Latvijas Paraolimpiskajai komitejai!

Sporta skolotājs, treneris J.V. Puhovs

(fotomirkļi)

Tēvzemes nedēļa 08.11.2018.- 19.11.2018

2018.gada 8.novembrī ar svinīgu pasākumu, kurā piedalījās NBS Jūras spēku pārstāvji, tika atklāta Tēvzemes nedēļa skolā.
Skolas direktore Kristiāna Pauniņa klātesošos skolēnus un skolas darbiniekus uzrunāja:
Novembris ir Latvijas mēnesis – kad atceramies un pieminam mūsu valstij, tautai un cilvēkiem svarīgus vēsturiskus notikumus – Brīvības cīņas, par kurām runājam Lāčplēša dienā – 11. novembrī, latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana un savas valsts un zemes aizstāvība, savas valsts neatkarība – notikumi, kas ir skāruši gan cilvēku individuālos, gan tau¬tas likteņus, jo viss kopā ir savijies vienots. Lai šī piemiņa nepazūd, kamēr vien cilvēks dzīvo, un dienas, kad risinājušies tautai būtiski notikumi tiek godinātas tik ilgi, kamēr vien dzīva ir tautas ģenētiskā un vēsturiskā atmiņa. Tāpēc mūsu – ikkatra viena uzdevums – ir to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.
Pēc uzrunas direktore K.Pauniņa aicināja LR NBS Jūras spēku pārstāvjus seržantu Sergeju Juhno un kaprāli Edgaru Urbānu pacelt sarkanbaltsarkano karogu.
Pēc skolas karoga pacelšanas svinību zālē turpinājās pasākums, kurā seržants Sergejs Juhno stāstīja skolēniem par saviem skolas gadiem, kā viņš nolēma savu karjeru saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, konkrēti- nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu. Tika rādīts video par NBS Jūras spēku karavīru darba specifiku. Pasākuma nobeigumā ikviens skolēns varēja apskatīt, pielaikot Jūras spēku karavīru ekipējumu.

(pasākuma foto)

Helovīnu gaidot …

Šogad  Helovīns notika 1.novembrī, un skolēni to ļoti gaidīja.
Katram bija jāizdomā sava maska un tērps. Skolēni pasākumam sāka gatavoties jau pirms brīvlaika.
Skolēnu padome gatavoja dekorus un rotājumus, uzburot īpašu Helovīnu  noskaņu.
Sporta zāle bija rotāta ar sikspārņiem, baltiem spokiem, zirnekļiem, laternām un gaismas virtenēm.  Zālē atradās arīdzan dažāda lieluma izgrebt ķirbji.
Visi skolēni un skolotāji zālē, sastājās aplī. Marta īsi pastāstīja par Helovīnu. Bija uzdevums – Melisa meta dzijas kamolu kādam skolēnam un šim skolēnam bija jāpastāsta, jāparāda, kas viņš ir, ko nozīmē viņa maska. Citiem vajadzēja uzminēt, kas viņš ir, piemēram, sikspārnis, ragana, kaķis, spoks …..
Skolēniem bija interesanti tērpi un maskas.
Pēc spēles turpinājās rotaļas. Skolēni fotogrāfējās pie neparastajiem rotājumiem, priecājās, piedalījās rotaļās.. Skaļi skanēja mūzika, bija arī dejas.
Nobeigumā  – svētku uzkodas: saldumi un konfektes ar spokainiem zīmējumiem.

(helovīnpopfoto)

Noslēdzies teritorijas apzaļumošanas projekts

Noslēdzies arī 2018.gada Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta jauniešu iniciatīvas projektu konkursa “Izglītības iestāžu teritoriju apzaļumošana” projekts Rīgas internātvidusskolā bērniem ar dzirdes traucējumiem “Mēs veidojam un paplašinām savu Ābeļdārzu” kā nepārtrauktības un bezgalības simbols.

Projekta mērķis – Latvijas un skolas vēstures izpēte saistībā ar dalību Latvijas valsts simtgadei veltītiem pasākumiem un Latvijas valsts vārdiskā vēstījuma “Es esmu Latvija” sasaiste ar piederību un patriotiskuma izpausmēm “Ikviens ir Latvija” – īstenots.

Īstenoti arī projekta uzdevumi – apzinot projekta mērķus un saskaņā ar projekta skici, vienotā veselumā izkopts un atjaunots skolas ābeļdārzs, teritorijas zāliens, izveidota dabai un videi draudzīga autostāvvieta. Iestādīti papildus ābeļu, bumbieru, ceriņu un dekoratīvo ziedu stādi, teritorija izlīdzināta un apzaļumota. Notikusi skolas ārējās vides sakopšana un uzlabošana šī 2018.gada projekta ietvaros.

(foto)

 

Skolas skolotāji iepazīst Zviedrijas pieredzi

Oktobra sākumā Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem skolotāji un tehniskie darbinieki devās komandējumā uz Erebrū (Zviedrija), lai, apmeklējot trīs dažādas mācību iestādes izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, gūtu priekšstatu par izglītības organizēšanu un norisi vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Fellingsbro tautas augstskola, kuras agrākais nosaukums un funkcija ir Zīmju valodas centrs, piedāvā zviedru zīmju valodas apguvi iebraucējiem, bēgļiem. Šeit mācās pieaugušie no dažādām Āfrikas valstīm, kas Zviedrijā uzturas jau vairākus gadus, taču, lai uzlabotu savas izredzes darba tirgū, padziļina savas zināšanas zviedru zīmju valodā. Šajā skolā joprojām tiek piedāvāta zīmju valodas un zīmju valodas tulku izglītība. Zviedru zīmju valodas kurss ilgst 9 mēnešus, pēc kura tiek izsniegts sertifikāts. Savukārt, lai kļūtu par tulku jāmācās 2 līdz 4 gadus. Rehabilitācijas centrā uzturas cilvēki, kuriem pēc smagām saslimšanām jāatjauno dažādas funkcijas.

Kopš 1996. gada centrā ir izveidots plašs filmētu materiālu klāsts zviedru zīmju valodas apguvei, tulki mācās mazās grupās, mācību uzstāšanās tiek filmētas. Kā pastāstīja skolas direktore: mācības tulku grupā uzsāk apmēram 20 studentu, bet pabeidz – puse.

Birgitas skola ir pamatskola, kurā mācās bērniem ar dažādas pakāpes dzirdes traucējumiem, dzirdes un redzes, dzirdes un garīgās attīstības traucējumiem, kā arī valodas traucējumiem. Skolā šobrīd mācās 165 audzēkņi, no kuriem pusei mācības notiek zīmju valodā un otrai pusei – mutiskā zviedru valodā. Skolēni pēc mācību stundām dodas mājup, internāta pakalpojumus izmanto tikai 20 skolēni, kuru dzīvesvieta atrodas ilgāka par vienu stundu brauciena ar automašīnu attālumā, internātā nodarbināti 3 darbinieki. Skolā apskatījām mācību stundas, kur pārsvarā darbojās 2 skolotāji (2 dzirdīgi skolotāji vai 1 dzirdīgs skolotājs un otrs nedzirdīgs asistents). Skolai ir attīstības centrs, kurā nodarbināti 12 dažādi speciālisti, kas strādā pie mācību materiālu sagatavošanas, t.s., mini stundu materiāla filmēšanas, izveidošanas zviedru zīmju valodā ar multimediāliem papildinājumiem.

Lai bērni mācītos šajā skolā, vecākiem bieži vien ir jāpārceļas uz dzīvi Erebrū. Un savukārt, lai bērnam tiktu ievietots Kohleārais implants, vecākiem (ģimenei) ir obligāti jāapgūst zviedru zīmju valoda.  Vecākiem ir iespēja apgūt zviedru zīmju valodu arī attālināti, t.i., ar interneta palīdzību.

Valsts ģimnāzijā kopā ar dzirdīgiem bērniem tiek uzņemti izglītojamie ar dzirdes traucējumiem un mācās atsevišķās speciāli aprīkotās telpās. Šī ir Zviedrijas vienīgā valsts ģimnāzija, kas paredzēta speciāli bērniem ar dzirdes traucējumiem. Skolas mācību darba organizācijā daudz izmanto attālināto jeb distances mācīšanos, t.i., piem., skolēni saņem mājas darba uzdevumus ar papildu mini filmētu materiālu, kurā tiek skaidrots mācību saturs. Skolotāji gadā papildina savas zviedru zīmju valodas zināšanas, mācoties 200 stundas. Daudz uzmanības tiek veltīts vides un klausīšanās kvalitātes nodrošināšanai. Skolā ir noteikta Veselības grupa (atbalsta speciālisti), kur ir logopēds, speciālais pedagogs, izglītības psihologs, medicīnas darbinieks un arī inženieris – akustiķis, kurš nodarbojas ar tehnisko palīglīdzekļu ieviešanu skolā. Vienas klases ietvaros, piem., izmanto vairākas audiocilpas. Kas mūsu gadījumā palīdzētu risināt darba organizāciju arī apvienotu klašu gadījumā, kas ir arī Zviedrijas skolu realitāte. Ļoti daudz šajā skolā strādā pie klausīšanās vides kvalitātes nodrošināšanas – speciāla skaņu izolācija durvīm, sienām, logiem, sienas paneļi un mīkstais grīdas segums, kas mazina atbalsošanos telpā, tāfeles klājums. Visi skolēnu galdi ir aprīkoti ar mikrofoniem. Skolas darbinieki regulāri apseko un rūpējas par izglītojamo dzirdes aparātiem, tos arī labo. Seko audiogrammu atbilstībai individuālajiem dzirdes aparātiem.

Mācību saturs tiek īstenots gan zviedru zīmju valodā, gan mutiskā un rakstītā zviedru valodā. Mācību stundu skaits ir atšķirīgs dažādās klašu grupās, kā arī proporcija starp zviedru valodu un zviedru zīmju valodu, kopumā var teikt no 2:1 sākumskolā, līdz 1: 1 vidusskolā. izglītojamie var izvēlēties sniegt atbildi tikai zīmju valodā, kuru pieraksta skolotājs, taču tādā gadījumā vērtējums tiek samazināts uz pusi. Skolu beidzot, tiek kārtoti arī valsts pārbaudījumi, kurus, kā atzina skolu pārstāvji, visi tomēr nenokārto. Jauniešiem ir iespēja mācīties trijās Erebrū tuvumā esošās tehniskajās skolās un apgūt vai nu lauksaimnieka, vai pavāra, vai automehāniķa specialitāti.

Pēcpusdienā, brīvajā laikā vidusskolēni tiekas savā klubiņā, kur ir iespēja skatīties filmas un pagatavot kafiju vai tēju, satikties ar skolas biedriem. Internāts ir vairāki mazi dzīvoklīši, kur izglītojamie ir visai patstāvīgi savas dzīves vadītāji.

Galvenās ārpusstundu nodarbes ir saistītas ar sportu, kur skolēniem ir augsti panākumi un rezultāti, piedaloties Nedzirdīgo pasaules olimpiādē. Taču tik plašā nozīmē interešu izglītība par valsts vai pašvaldības līdzekļiem kā Latvijā Zviedrijā nepastāv.

Gūtā pieredze vājdzirdīgu un nedzirdīgu bērnu izglītošanā pamatskolas, vidusskolas un tautskolas līmenī: prasības skolotāju izglītībai, prasības pedagogiem un atbalsts zīmju valodas kompetences paaugstināšanai, nodrošinājums izglītojamo speciālo vajadzību atbalstam, izglītības ieguves zīmju valodā nodrošinājums, mācību materiāli zīmju valodas un mācību priekšmetu satura apguvei zīmju valodā, izglītības programmu veidošana un mācību stundu organizēšana divvalodības apstākļos; Veselības grupas (atbalsta personāla) darbā: klausīšanās vides kvalitātes nodrošināšana, tehnoloģiskie risinājumi mācībām apvienotajās klasēs, distances mācīšanās izglītojamajiem un vecākiem, ļaus arī mūsu skolā ieviest jauninājumus.

2018.gada 2. novembrī skolā viesojās Minskas 13. Vispārizglītojošās skolas – internāta (Baltkrievija) skolotāji, kas strādā ar bērniem, kuriem ir dzirdes traucējumi. Arī viņu pieredze ir iepazīšanas vērta, minot vienu priekšrocību, t.i., surdopedagogu sagatavošana. 2018. gada 25. novembrī skolas skolotāji dosies uz Berlīni, lai apmeklētu valodu mācību stundas.

Skolas direktore                                                                                              Kristiāna Pauniņa

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” – Kultūras ministrijas projekts

„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018.gada mācību gada sākumu ikvienam Latvijas skolēnam ir iespēja klātienē iepazīt savas valsts kultūras, vēstures un dabas vērtības.

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ieviešanas periods ir Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros- no 2018.gada līdz 20121.gadam.

Vecāko klašu skolēni 2018.gada 19.septembrī apmeklēja Turaidas muzejrezervātu, kura arī piedalās iniciatīvā “Latvijas skolas soma’. Muzejrezervātā skolēni piedalījās orientēšanās spēlē “Tūkstošgades stāsts”, kurā neierastākā veidā iepazina Latvijas vēsturi (senās ēkas, ekspozīcijas), guva pozitīvas emocijas skaistajā kultūrvidē.

Jaunāko klašu skolēni 2018.agada 18.septembrī devās uz Pastariņa muzeju, lai apgūtu latvieša dzīves gudrības sviesta kulšanā ar dziedāšanu, miltu malšanā, sijāšanā, dažādu labības graudu atšķiršanā, maizes cepšanā. Pēc padarītā darba (maizes cepšana, sviesta kulšana) skolēni mācījās dažādas rotaļas. Jaunāko klašu skolēni iepazinās ar skaistajām Latvijas kultūrainavām- Gaujas senleju, izstaigāja Cīrulīšu dabas takas.

“Latvijas skolas somas” ietvaros 30.oktobrī   1.a klase apmeklēja Brīvības pieminekli un Goda telpu, kas atrodas pieminekļa iekšienē.

(notikumu foto)

Skolotāju diena

 

Kā jau katru gadu, arī šogad mēs svinējām skolotāju dienu.

Tā kā uz skolu svētdienā nedodamies, tad skolotāju dienu svinējām 28.septembrī.
Skolēni skolotājus sveica ar dzejoli ”Rudens pienene”.
Tam sekoja neliela prezentācija ”PASMAIDI!”, kurā attēlotas dažas jautras dzīves ainas no skolas dzīves.

Pēc tam skolotājus pārbaudīja dažādos uzdevumos.

Skolēni attēloja skolotājus, un skolotājiem bija jāuzmin, kurš priekšmeta skolotājs tas varētu būt. Minēšana bija veikla un skolotāji ātri atminēja, kurš ir kurš.
Nobeigumā skolēni sveica skolotājus ar pašu gatavotām kartiņām.

 Skolēnu novēlējums skolotājiem  “Lai pietiek spēka, enerģijas, pacietības un mīlestības katrai dienai!”  (foto)

Latvijas 100-gades pasākums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Mūsu skolas skolēni piedalījās Zviedrijas vēstniecības pasākumā par godu Latvijas 100-gadei. Zviedrijas vēstniecība mūs ielūdza uz filmas “Jaukie cilvēki” un projekta “Migrācijas stāsti – Tad un Tagad” atklāšanu 2018. gada 25. aprīlī  Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Filma “Jaukie cilvēki” ir stāsts par jaunu cilvēku grupu no Somālijas, kas bēgot no kara ir nonākuši Zviedrijā. Ar vietējā uzņēmēja palīdzību,  viņi izveido pasaulē pirmo somāliešu bendija  (hokeja paveida spēle ar bumbiņu uz ledus) komandu, kas viņus aizved aizraujošā ceļojumā uz Irkutsku Sibīrijā. Tur norisinājās  pasaules  čempionāts  bendijā.  Protams, somāliešu komandai klājās ļoti grūti, taču jaunie zēni  iemācījās, ka ne vienmēr galvenais ir uzvarēt vai zaudēt, bet galvenais ir cīnīties. Filma ir aizkustinošs  stāsts  par  bailēm no svešā un drosmi pamēģināt darīt kaut ko tādu, ko neviens cits vēl nav darījis.

Emīlija Balode dalās par redzēto filmā: “Man patika šī filma, jo tā balstās uz reāliem notikumiem. Varēju skatīt cilvēkus, sejas, emocijas, dabu. Somālijas cilvēki nemaz neprata spēlēt hokeju – bendiju. Tomēr viņiem paveicās – viņus sāka mācīt slidot, spēlēt sporta spēli un pieteica sacensībām Krievijā. ”

Pasākumā piedalījās pārstāvji no “Somalia Bandy” par kuriem filma ir uzņemta. Bija iespēja pēc filmas uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.

Emīlija, Samanta, Katrīna kopā ar jaukajiem cilvēkiem no “Somalia Bandy”.

“Novēlam  “Somalia Bandy” turpināt piedalīties sacensībās un uzvarēt”, saka meitenes.

Pasākuma otrajā daļā notika fotoizstādes “Migrācijas stāsti  – Tad un Tagad” atklāšana. Īpaši mūs uzrunāja zviedru fotogrāfa Davida Holmerta kolekcija, kur bija skatāmas ainas no Baltiešu bēgļu dzīves Gotlandē un Zviedrijā pēc 2. Pasaules kara. Pēc pasākumu Katrīna un Samanta sprieda: “Svarīgi ir draudzīgi uzņemt bēgļus, kad tas viņiem ir nepieciešams. Zviedrija ir parādījusi labu piemēru bēgļu uzņemšanā”.

Paldies Zviedrijas vēstniecībai par dāvanu Latvijas 100-gadē un par iespēju piedalīties šajā brīnišķīgajā pasākumā!

9.c klases skolnieces Emīlija Balode, Katrīna Poikāne, Samanta Grundmane